Bankām būs jāinformē VID par klientu kontos iemaksāto vai izņemto skaidro naudu, izmantojot bankomātus
Turpmāk bankām būs pienākums informēt Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par to, cik skaidras naudas klienti ir izņēmuši vai iemaksājuši savos kontos, izmantojot bankomātus. Tāpat plānots samazināt skaidras naudas maksājumus tirdzniecībā, un līdz 2025.gadam valsts vēlas rast konceptuālu risinājumu universālās ienākumu deklarēšanas principa pakāpeniskai ieviešanai.
Šie pasākumi noteikti ēnu ekonomikas mazināšanas plānā 2024.- 2027.gadam, ko otrdien apstiprināja Ministru kabinets.
Plāns ietver vairāk nekā 50 pasākumus, un tā mērķis ir samazināt ēnu ekonomikas apjomu valstī no 19,9% no IKP 2022. gadā līdz 18,9% 2027. gadā, kas tuvinās tās līmeni Eiropas vidējam rādītājam.
Viens no priekšlikumiem ēnu ekonomikas ierobežošanai ir skaidrās naudas aprites samazināšanas pasākumi. To mērķis ir kontrolēt fizisko un juridisko personu nereģistrētos ienākumus, raksta Delfi.lv.
Tāpat līdz 2024.gada beigām plānots ierobežot skaidras naudas darījumu skaitu tirdzniecībā. Uzņēmumiem, kuru gada apgrozījums pārsniedz 50 000 eiro, klientiem būs jānodrošina bezskaidras naudas norēķinu iespēja.
Šīs izmaiņas var skart 779 nodokļu maksātājus, no kuriem 177 strādā tirdzniecības nozarē. Pēc Latvijas Bankas datiem, 2022. gadā cilvēki bankomātos savos kontos iemaksāja 2,4 miljardus eiro skaidrā naudā, bet mazumtirdzniecības uzņēmumi skaidras naudas inkasācijas kompānijām iemaksāja 3,9 miljardus eiro, kopā 6,3 miljardu eiro jeb 16,2% no IKP.
Kā atzīmē centrālā banka, ir objektīvi iemesli, kāpēc cilvēki caur bankomātiem ieskaita savos kontos skaidru naudu, kas ne vienmēr liecina par ēnu ekonomiku. Tāpat ne visa skaidrā nauda, ko mazumtirgotāji nodod skaidras naudas iekasētājiem, liecina par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Taču šādi naudas plūsmas rādītāji tiek uzskatīti par vienu no ēnu ekonomikas pazīmēm.
