Krievi 2015. gadā būtu iegājuši Latvijā un okupējuši jūs divu, trīs dienu laikā
2015. gadā krievi būtu iegājuši Latvijā, aizgājuši līdz jūrai, okupējuši jūs divu, trīs dienu laikā un viss. 2015. gadā jums nebija nekādu iespēju aizsargāties. NATO nebija gatava, NATO nebija karaspēka, un Baltijas valstis tērēja absolūti smieklīgi maz līdzekļu aizsardzībai. Proti, nebija pretgaisa aizsardzības sistēmu, nebija pietiekami daudz artilērijas, pietiekami daudz karaspēka, trūka visa. Latvija un Lietuva aizsardzībai tērēja apmēram 1% no IKP. Ja esat apdraudēts, ir jātērē 3%. Ja jūtat, ka tuvojas karš, jātērē 4%. Pirms Putins iebruka Ukrainā, viņš aizsardzības nozarei tērēja vairāk nekā 6%. Uz jautājumiem atbild itāļu militārais eksperts Tomass Tainers.
Tomass Tainers (Thomas Theiner) ir itāļu militārais eksperts. Piedalījies ierakstu veidošanā Vikipēdijā par teju visu NATO valstu, brigāžu un pulku ieroču sistēmām. Twitter platformā ar lietotājvārdu @noclador viņš ir aktīvs skaidrojumu rakstītājs par dažādām ieroču sistēmām. Intervijā TVNET Tainers stāsta par to, kāds būtu izvērties potenciālais Krievijas iebrukums Baltijā, un iesaka Baltijas valstīm apvienoties militārās tehnikas iepirkumos.
2015. gadā publikācijā ar nosaukumu “Miers Baltijas valstīm ir beidzies” jūs ļoti skeptiski vērtējāt Baltijas valstu spēju aizsargāties pret iespējamo Krievijas uzbrukumu. Šis ir citāts no jūsu publikācijas: “Vai nu sagatavojieties, vai arī padodieties un samierinieties ar to, ka atkal dzīvosiet Krievijas jūgā.” Cik lielas problēmas, jūsuprāt, mums būtu bijušas, ja Krievija 2015. gadā uzbruktu Latvijai, Baltijas valstīm?
2015. gadā viņi būtu iegājuši Latvijā, aizgājuši līdz jūrai, okupējuši jūs divu, trīs dienu laikā un viss. 2015. gadā jums nebija nekādu iespēju aizsargāties. NATO nebija gatava, NATO nebija karaspēka, un Baltijas valstis tērēja absolūti smieklīgi maz līdzekļu aizsardzībai. Proti, nebija pretgaisa aizsardzības sistēmu, nebija pietiekami daudz artilērijas, pietiekami daudz karaspēka, trūka visa. Latvija un Lietuva aizsardzībai tērēja apmēram 1% no IKP. Ja esat apdraudēts, ir jātērē 3%. Ja jūtat, ka tuvojas karš, jātērē 4%. Pirms Putins iebruka Ukrainā, viņš aizsardzības nozarei tērēja vairāk nekā 6%.
Baltijai bija vajadzīgi septiņi gadi, lai patiešām pamostos un saprastu, ka ir jāaizstāvas. 2015. gadā visas trīs Baltijas valstis bija absolūti negatavas aizsargāties. Krievi varēja jūs okupēt tikpat viegli kā 1940. gadā.
Tagad mums ir tā dēvētais aizsardzības plāns no pirmā centimetra. Taču tolaik, un ne tikai tolaik, bet līdz pat pavisam nesenam laikam bija pavisam cits stāsts – atdot teritoriju, kas, domājams, tiks atgūta ar NATO valstu palīdzību, kad tās ieradīsies palīgā. Vai domājat, ka tas būtu izdevies?
Jā. Polijas armija gatavojas kļūt par lielāko armiju kontinentā. Un amerikāņiem Polijā tagad ir divas pastāvīgas brigādes. Taču viņi to palielinās un, iespējams, kādreiz izveidos divīziju Polijā. Tomēr galvenā lieta, kas Baltijas valstīm ir jāizdara, – jāapvieno savi resursi, lai jums būtu vairāk naudas aizsardzības budžetam. Otra lieta: vācieši ir piekrituši izvietot brigādi Lietuvā. Igaunijai un Latvijai ir jāpiespiež pārējās lielās NATO valstis – Francija, Lielbritānija, Kanāda, Spānija, Itālija – arī pastāvīgi izvietot vienības Baltijas valstīs. Ne tikai nelielas vienības rotācijā. Nē. Baltijas valstīm jābūvē bāzes, un tad Itālija un Kanāda izvieto pastāvīgo bataljonu, un tas netiek pārvietots.
Kā tas bija Aukstā kara laikā, kad Vācijā bija bāzes, pilnas ar beļģu, holandiešu, amerikāņu, britu, kanādiešu, franču karavīriem. Itālijā bija amerikāņu karaspēks. Norvēģijā bija amerikāņu karaspēks. Dānijā bija plāni par amerikāņu un britu karaspēka izvietošanu, un visās šajās valstīs bija iepriekš izvietots aprīkojums. Piemēram, Norvēģijā bija tikai neliela ASV jūras kājnieku nodaļa, bet tur bija aprīkojums visai ASV jūras kājnieku divīzijai.
Latvijai vajadzētu prasīt viena pastāvīgā itāļu bataljona klātbūtni. Latvija izveido bāzi un aprīkojumu, itāļi – kaujas grupu. Tai nav jābūt brigādei, bet tai jābūt uzticamai kaujas grupai, kas atradīsies NATO pakļautībā. Tā bija viena no Aukstā kara iezīmēm – NATO pavēlniecības, piemēram, Ziemeļnorvēģijas un Baltijas pieejas un Centrālās armijas grupas, Ziemeļu armijas grupa – visām šīm NATO armijas grupām bija ģeogrāfiski noteiktas teritorijas, kas jāaizstāv. Un visas vienības šajā apgabalā bija automātiski pakļautas šo NATO pavēlniecību pavēlēm. Tātad, ja Francijas vienība ieradās Centrālās armijas grupas kaujas zonā Ziemeļvācijā, šī Francijas vienība no brīža, kad tā šķērsoja robežu, nonāca NATO pavēlniecības pakļautībā, tai nebija jājautā nevienam politiķim, kā izmantot šo Francijas vienību. Ja padomju karaspēks būtu šķērsojis Itālijas robežu, visas itāļu formācijas un visas amerikāņu formācijas Itālijā būtu automātiski nonākušas NATO Dienvidu pavēlniecības pakļautībā. Bez diskusijām. Itālijas valdībai par to nebūtu jāpieņem nekādi lēmumi. Šī NATO pavēlniecība aizstāvētu Itālijas ziemeļu apgabalu pret krieviem. Un visi spāņu, amerikāņu, franču, portugāļu papildspēki, kas ierastos šajā zonā, automātiski nonāktu tās pakļautībā.
Šobrīd Latvijā atrodas Kanādas bataljons kopā ar itāļu rotu un dažas citas vienības. Ja krievi uzbruks, NATO ir jāaizstāv. Bet nevar, jo pirms tam NATO valdošajai padomei Briselē ir jādod rīkojums NATO komandcentriem aizstāvēt. Iedomāsimies: ienāk ziņas, ka krievi šķērso robežu. Šis ziņojums tiek nosūtīts uz Briseli. Tur satiekas NATO padome un vienojas, ka tā aizstāvēs NATO teritoriju. Tad tas tiek nodots NATO augstākajam komandierim. Pēc tam virspavēlnieks liek Sauszemes pavēlniecībai aizstāvēt Baltijas valstis. Tad Sauszemes pavēlniecība dodas karot pret krieviem. Taču pa šo laiku mēs esam zaudējuši vienu dienu.
Baltijas valstīm ir nepieciešami vairāk NATO karavīru. Ne daudz vairāk, bet pietiekami daudz, lai Krievija saprastu, ka iebrukuma gadījumā viņiem būs jānogalina franču, britu, amerikāņu, kanādiešu karavīri.
Teiksim, ka kanādiešiem ir bataljons. Igaunijā ir britu bataljons. Vāciešiem Lietuvā drīz būs brigāde. Lieliski. Sakiet arī spāņiem, itāļiem un citām valstīm, lai Baltijas valstīs ieved pastāvīgus bataljonus. Un skaidri norādiet, ka ir jābūt Baltijas aizsardzības pavēlniecībai un katrai vienībai Baltijā jābūt šīs pavēlniecības pakļautībā. Komandierim nav jāgaida, kamēr kāds viņam dos atļauju izmantot šo vai citu vienību. Tiklīdz krievi ierodas, visas vienības sāk cīnīties un netērē laiku velti.
70. un 80. gados NATO bija struktūra, kas varēja sākt cīņu minūšu laikā. Šodien mums tas ir jāapspriež un tad mums ir jājautā valdībai, un tai ir jāpiekrīt, kuras vienības mēs varam izmantot. Līdz pat 80. gadiem NATO bija strukturēts tā, ka viss atradās ģeogrāfisko pavēlniecību pakļautībā. Tātad bija viena Ziemeļnorvēģija, viena Dienvidnorvēģija, Vācijas Šlēsvigas-Holšteinas un Hamburgas ar Dāniju. Lielbritānijas pakļautībā bija Ziemeļvācija. Dienvidvācija atradās amerikāņu pakļautībā. ASV pakļautībā atradās Itālijas pavēlniecība. Bija pavēlniecība Grieķijai, kas netika īstenota, jo grieķi nolēma, ka viņi paši vēlas savu pavēlniecību. Turcijai tika izveidota sava pavēlniecība, un tā tika ieviesta tāpēc, ka viņiem bija arī citi kaimiņi, piemēram, Sīrija, Irāka, pret kuriem cīnīties. Un tad vēl bija jūras un gaisa spēku pavēlniecības. Tonnām pavēlniecību. NATO to visu samazināja un samazināja. Šobrīd amerikāņu NATO pavēlniecība, Piektais korpuss, atrodas Polijā, un tā vadītu uzbrukumu, lai atbrīvotu Baltijas valstis. Šobrīd ir palicis maz pavēlniecību. Anglijā ir jūras spēku pavēlniecība. Vācijā ir gaisa spēku pavēlniecība. Izmirā, Turcijā, ir sauszemes pavēlniecība. Neapolē ir Apvienoto spēku pavēlniecība, un Nīderlandē ir Apvienoto spēku pavēlniecība. Un tad Virdžīnijā, ASV.
Bet, ziniet, Polijai un Baltijas valstīm būtu jāuzstāj, ka Amerikas Piektajam korpusam būtu jābūt pastāvīgi bāzētam un tam nevajadzētu būt pakļautam, kā tagad, ASV armijas Eiropas pavēlniecībai, bet gan tieši NATO pavēlniecībai, tāpat kā Sauszemes, Gaisa un Jūras pavēlniecībām. Lai neviens nevarētu atturēt Sabiedroto spēku virspavēlnieku Eiropā no pavēļu došanas.
Patlaban NATO Sauszemes pavēlniecība atrodas, piemēram, Izmirā, Turcijā. Un tai nav vienību. Tai ir nulle vienību. Ja no augstākā Sabiedroto spēku komandiera Eiropā tā saņem pavēli cīnīties, tas nav iespējams. Tai ir jāgaida, kamēr tādas valstis kā Spānija, Francija, Itālija, Vācija, Zviedrija un citas nolems, kuras vienības tās izmantos kaujai.
Nākamā problēma: tā atrodas Izmirā, Turcijā. Ziniet, tas ir mazliet patālu no Baltijas. Nīderlandē, Brunsumā ir Apvienoto spēku pavēlniecība, kas ir atbildīga par NATO aizsardzību uz ziemeļiem no Alpiem. Tajā arī nav nevienas vienības. Tai vispirms ir jāuzzina, kuras valstis ir gatavas dot vienības un kad tās ieradīsies Polijā un būs gatavas cīņai.
Aukstā kara laikā NATO bija vienības tur, kur tās bija nepieciešamas. Visgarām robežai ar Austrumu bloku bija tonnām divīziju. Aiz tām atradās rezerves, kas bija apmācītas ātri pārvietoties uz kaujas zonu. Franču, amerikāņu, spāņu, britu, beļģu, holandiešu – visi papildspēki tika apmācīti, lai dotos uz kaujas zonu. Tur bija amerikāņu, kanādiešu, franču, britu, beļģu un holandiešu divīzijas visapkārt Austrumvācijai.
Un pirmā lieta, kas Baltijas valstīm būtu jādara, lai piespiestu NATO pavēlniecību tās aizstāvēt, – izveidot to pašiem. Izveidot Baltijas valstu Aizsardzības pavēlniecību.
Militāro spēku struktūru veido dažādas galvenās sastāvdaļas. Viena no tām ir apmācība un doktrīna. Tiek apmācīti karavīri, tiek apmācīti virsnieki un izstrādāta doktrīna, kā cīnīties. Tā ir viena pavēlniecība. Otra pavēlniecība, kas ir lielākajai daļai militāro spēku, ir loģistikas un materiāltehnikas pavēlniecība, kur tiek remontēta tehnika, iepirkta tehnika, veikta tās testēšana, izstrādāti uzlabojumi, atjauninājumi un tā tālāk. Itāļiem tāda ir. Frančiem, spāņiem, amerikāņiem, vāciešiem tādas ir. Šīs divas pavēlniecības atrodas aizmugurē. Tad vairumam bruņoto spēku ir Spēku vadība. Šī ir vadība, kurā ir visas vienības. Visi kaujas formējumi, brigādes, bataljoni, pulki. Spēku vadība saņem aprīkojumu no Nodrošinājuma pavēlniecības. Spēku pavēlniecība saņem karavīrus no Mācību un doktrīnu pavēlniecības. Un tad no materiālā nodrošinājuma un karavīriem tai ir jāizveido kaujas spējīgs formējums.
Un ceturtā lielā pavēlniecība visās mūsdienu militārajās struktūrās ir Speciālo operāciju pavēlniecība, kuras uzdevums ir cīnīties. Piemēram, Itālijas Speciālo operāciju pavēlniecībai gandrīz nav vienību. Bet, ja sāktos karš, Spēku pavēlniecība nodrošinātu vienības, kas nepieciešamas Operatīvajai pavēlniecībai, lai cīnītos karā.
Katrai Baltijas valstij ir sava apmācības un doktrīnas pavēlniecība. Katrai Baltijas valstij ir arī Materiāltehnikas pavēlniecība, kas uztur tehniku, iepērk tehniku. Baltijas valstīm ir gan armija, gan gaisa spēki, gan jūras spēki, bet trīs Baltijas valstu Speciālo operāciju pavēlniecības būtu jāapvieno vienā pavēlniecībā. Un šīs pavēlniecības uzdevums būtu aizsargāt Baltijas valstis. Ja jūs izveidosiet šādu pavēlniecību, kas to kontrolēs? Tai jābūt daudznacionālai pavēlniecībai, kurai jāatrodas tieši zem NATO augstākā komandiera. Tai jāatrodas drošā vietā, tāpēc novietojiet to kaut kur ārpus Krievijas artilērijas sasniedzamības, varbūt pat uz salas. Tās uzdevums ir Baltijas valstu ģeogrāfiskā apgabala aizsargāšana. Tā var izmantot visas vienības šajā ģeogrāfiskajā apgabalā, katrs ienākošais papildspēks nonāks tās pakļautībā.
Latvijas armija paliek Latvijas armija, bet brīdī, kad sākas karš, visi Latvijas, Igaunijas un Lietuvas karaspēki automātiski nonāk Baltijas aizsardzības pavēlniecības pakļautībā, bez jebkādiem jautājumiem.
Un, ja šī Baltijas aizsardzības pavēlniecība redzēs, ka Igauniju nevar noturēt, tā var atvilkt karaspēku Latvijas aizsardzībai, ja redzēs, ka tai ir nepieciešams vairāk artilērijas kādā sektorā, tā var pievilkt Lietuvas artilēriju. Personīgi es uzskatu, ka Baltijas valstīm būtu jāapvieno divas – Speciālo operāciju un Materiāltehnikas pavēlniecības.
Problēma ir tāda, ka Baltijas valstīm katrai ir savs militāro iepirkumu birojs, vai ne? Piemēram, igauņi iegādājās K-9 artilērijas sistēmas no Dienvidkorejas. Latvija saņēma austriešu M109 a5O haubices. Lietuvieši nopirka Panzerhaubitze 2000 no Vācijas un tagad saņems nākamās paaudzes CEASAR versiju no Francijas. Tātad jums ir četras dažādas artilērijas sistēmas. Atšķirīgi dzinēji, atšķirīgi datori, atšķirīgi riteņi un kāpurķēdes. Pilnīgi dažādi apkopes komplekti. Labi, ka visi četri izmanto vienādus šāviņus un lādiņus. Bet visiem četriem ir atšķirīgas koordinātu ievades sistēmas, atšķirīgi remontdarbu rīku komplekti, visiem četriem ir dažādi diapazoni. Jūs lieki tērējat naudu.
Igauņi vēlas trīs artilērijas bataljonus, latvieši, šķiet, divus, lietuvieši vēlas 2 vai 3. Pieņemsim, kopā astoņi artilērijas bataljoni, – tas ir divreiz vairāk nekā vāciešiem. Ja jums visiem būtu viena un tā pati artilērijas sistēma, kuru jūs pirktu no viena un tā paša ražotāja, jūs saņemtu labāku cenu. Jums būtu daudz mazāk problēmu ar apkopi. Tas nozīmētu, ka jūs varētu iegādāties vairāk rezerves daļu un jūsu mehāniķi varētu strādāt ar vienu un to pašu tehniku. Tātad, ja trīs Baltijas valstis apvienotos un teiktu: ziniet, mums visiem vajadzētu iegādāties tādas pašas haubices kā Polijai – “K9PL”, – jums būs, teiksim, 6 vai 7 artilērijas bataljoni ar vienādu aprīkojumu. Jums būs nepieciešams tikai viens tehniskās apkopes centrs, nevis 3 vai 4 dažādi. Tas samazina izmaksas un cilvēkresursu vajadzības, kā arī ievērojami uzlabo pavēlniecības spējas, komandieriem kļūst daudz vieglāk.
Bet vismaz jums visiem būs Himars sistēmas. Apsveicami. Sešas, sešas un astoņas. Apvienojiet tos vienā bataljonā. Tad būs viena baterija Igaunijā, viena Latvijā, viena Lietuvā, bet apkopes un mācību centru organizējiet kopā. Teiksim, Lietuvā izveidojiet Himars mācību centru, Latvijā tehniskās apkopes centru. Ja jums ir jāapmāca karavīri, dariet to vienuviet. Neierīkojiet Himars mācību vienību Igaunijā, Himars mācību vienību Latvijā un Himars mācību vienību Lietuvā. Jo tas nozīmē, ka jums vajadzēs trīs reizes vairāk cilvēku. Jums nav vajadzīgi 150 cilvēki, katrā valstī pa 50, bet visiem kopā pietiek ar 50.
Es redzu, ka Latvija un Igaunija kopā pērk “Iris-T” sistēmas. Lieliski! Jūs to saliekat kopā, jūs saņemat labāku cenu, lai apmācītu šos cilvēkus, ir nepieciešama tikai viena mācību vienība. Ja kaut kas salūst, jums vienkārši būs Latvijas un Igaunijas apvienotais remonta centrs. Bet Lietuva iegādājās Norvēģijas Nasams sistēmas, kas būtībā nozīmē, ka viņiem ir nepieciešams pilnīgi cits viss komplekts. Atkal – dažādas raķetes, dažādi remonta materiāli, dažādi apkopes instrumenti, dažādas rezerves daļas, dažādi trenažieri un viss pārējais.
Jūs esat trīs valstis, kas atrodas ļoti tuvu viena otrai, ar kopīgu vēsturi. Krievi jūs apspieda, iebruka, apmetās uz dzīvi.
Trijās Baltijas valstīs kopā ir vairāk iedzīvotāju nekā Somijā, bet neviens nedomā par uzbrukumu somiem, jo viņi ir absolūta militārā varenība ar milzīgu daudzumu militārās tehnikas.
Baltijas valstis, ja tās paliks katra par sevi, tikai atvieglo ienaidnieka darbu. Vienmēr skatieties uz Somiju. Viņiem ir viena veida tanki, kājnieku kaujas mašīnas, pašgājēja artilērija. Bet Baltijas valstīm tā nav. Tā ir nelietderīga personāla un naudas resursu nelietderīga izmantošana. Tāpēc, ja varat, apvienojiet iepirkumu, materiāltehnisko vienību uzturēšanu jūsu militārajās struktūrās un apvienojiet aizsardzības, operatīvo aizsardzības vadību. Tā, lai jūs visi izmantotu vienu un to pašu materiāltehniku un būtu viena pavēlniecība, kuras uzdevums ir aizsargāt Baltijas valstis.
Pieņemsim, ka Polija saražo tūkstoti Borsuk kājnieku kaujas mašīnu. Un Baltijas valstis piedāvā iegādāties lielu skaitu, bet ar nosacījumu, ka ražošana tiek pārcelta uz Baltiju. Ja jūs pirksiet 18 CAESAR vienības no Francijas, kā to dara Lietuva, franči nepārvietos ražošanu uz Baltiju. Ja Baltijas valstis pirks kājnieku kaujas mašīnas 15 bataljonu aprīkošanai, teiksim, 750 vienības, tad tas ir milzīgs ieguldījums un jūs varat iegādāties ar nosacījumiem, ka daļa ražošanas tiek pārcelta uz Baltiju. Tūkstošiem cilvēku Baltijas valstīs iegūs darbu. Tam ir daudz priekšrocību. Ko jūs zaudējat? Jūsu politiķi zaudē tiesības izlemt, ar kurām kompānijām kļūt korumpētiem, jo šie lēmumi tagad vairs netiek pieņemti Rīgā, Viļņā vai Tallinā, tos pieņem viena vienīga Materiāltehniskā nodrošinājuma pavēlniecība, un iegādājas to, kas ir labākais, nevis to, kas ir politiski visizdevīgākais.
Ja jūs apvienotos, jums varētu būt pat savi iznīcinātāji. Jo šobrīd Igaunija, Latvija un Lietuva ir pārāk mazas, lai iegādātos iznīcinātājus. Bet, apvienojot spēkus, jūs varētu nopirkt dažus F-35. Jūs to varat izdarīt. Jums nevajadzētu tos izvietot Baltijas valstīs, izvietojiet tos kopā ar Polijas F-35 Polijas bāzē. Bet, ziniet, četri lietuviešiem, pa trim latviešiem un igauņiem F-35 kopā ar Polijas gaisa spēkiem Polijas bāzē kļūst iespējami, ja apvienojaties.
Vai Gripen E no Zviedrijas, ja zviedri dod 50% atlaidi un iespēju izvietot tos kopā ar Zviedrijas gaisa spēkiem; arī ārpus Krievijas raķešu darbības zonas. Iespējams, zviedri būs priecīgi piešķirt 50% atlaidi, jo vismaz kāds beidzot iegādātos viņu Gripen iznīcinātājus. Labāk 50% nekā nekas.
Var izveidot arī Baltijas jūras floti. Apvienotā Lietuvas, Igaunijas un Latvijas jūras kara flote ar zemūdeņu medību korvetēm vai jebko citu. Vienoties ar Zviedriju vai, teiksim, Dāniju, ka kara gadījumā tās varētu novietot pie viņiem un no turienes cīnīties pret krieviem Kaļiņingradā vai Sanktpēterburgas floti.
Jums ir jānoturas pietiekami ilgi, lai Polijas bruņotie spēki varētu mobilizēties. Poļi negrasās gaidīt, kamēr ieradīsies NATO papildspēki. Polija iesaistīsies trīs sekundes pēc tam, kad Krievija jums uzbruks. Un poļu mērķis nebūs Suvalku koridors, kur viņi būtu starp baltkrieviem un krieviem Kaļiņingradā. Polijas karaspēks nedēļas laikā pārietu pāri Kaļiņingradai. Poļiem tagad ir četras divīzijas, pēc dažiem gadiem viņiem būs 6 līdz 8 divīzijas. Tas ir ASV armijas sauszemes spēku izmērā.
Poļi kopā ar Turciju un ASV būs lielākie spēki visā NATO.
Nākamais padoms – sagādājiet sev pēc iespējas vairāk kamikadzes dronu. Viena no Izraēlas Harop un Harpy dronu priekšrocībām ir tāda, ka tos var palaist no īpaši aprīkotiem džipiem. Iebrauc mežā, palaid divus un pazūdi citā vietā mežā. Ja jums būs 5000–6000 šādu dronu un krievi spēs iznīcināt pusi no tiem, ar atlikušajiem jūs varēsiet pilnībā iznīcināt krievu divīzijas un visu viņu aprīkojumu.
