Zināms, kā Māris Kovaļovs no Centrālcietuma izbēdzis
Noziedznieka izbēgšana no Rīgas Centrālcietuma, iespējams, izdevusies tādēļ, ka ieslodzījuma vietā akūti trūkst darbinieku. Tā pēc tikšanās ar atbildīgajiem pauž tieslietu ministre. Detaļās par notikušo iesaistītie ir skopi, taču apgalvo – šāda incidenta atkārtošanās neesot iespējama.
Māra Kovaļova izbēgšana no Centrālcietuma ir pirmais šāds incidents pēdējo 17 gadu laikā, tādēļ jautājumu par svētdienas spraigajiem notikumiem šobrīd ir ļoti daudz.
Cietuma priekšnieks Raivis Runcis komentāros par notikušo ir ļoti skops, norādot, ka plašāku informāciju par to, kā tieši noziedzniekam izdevies no teritorijas izkļūt, nevar sniegt kamēr notiek izmeklēšana. Vienlaikus ir zināms, ka bēglis pārvarējis cietuma dzeloņdrāšu žogu.
“Ieslodzītajam izdevās pārvarēt žogu. Detalizētu informāciju varēs sniegt pēc izmeklēšanas, šobrīd neko vairāk nevaru pateikt. (TV3: Bet viņam izdevās pārvarēt žogu kādēļ – viņš uzbruka apsargiem, jeb ieraudzīja brīdi, kad viņu neuzmana?) Informāciju iegūsim dienesta pārbaudes ietvaros,” saka Runcis.
Zināms, ka bēgšanas brīdi pamanījuši darbinieki, kas nekavējoties sākuši izsekošanu, taču aizturēt noziedznieku izdevās vien pēc vairākām stundām Sarkandaugavā.
“Mums par traucējošu faktoru izrādījās blīvā pilsētvide, jo viņš izmantoja Matīsa kapus kā slēpšanās vietu, kur darbinieki viņam sekoja un tad arī pazaudēja, bet mēs jau sākām paralēli sadarboties ar policiju un nodevām virzienu, kurā devās,” atklāj Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks Dmitrijs Kaļins.
Bēgšanas mēģinājumu ar atbildīgajiem šodien pārrunāja arī tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV), kura pēc tikšanās pauda – notikušais izgaismojis jau zināmu problēmu – cietumu novecojušo infrastruktūru. Sīkāku izklāstu par lietas apstākļiem arī viņa nesniedz, taču liek noprast, ka notikušais varētu būt saistīts ar darbinieku trūkumu.
“Apmēram 400 vakances ir ieslodzījuma vietās un 30% no tām iztrūkst tieši Centrālcietumā. Protams, ka svarīgi, lai uz šīm vietām pieteiktos cilvēki, kas fiziski spēj nodrošināt šo darbu, ir ļoti labi, ka cietumos un tiešām apsveicu, ka sociālie darbinieki ir abi dzimumi gan vīrieši, gan sievietes, bet, ja runa ir tieši par fizisku spēku, tad ieslodzījuma vietās, kur ieslodzīto skaits ir liels un ieslodzītie ir vīrieši, ir svarīgi, lai pretim būtu fiziski nodrošināts tāds uzraugs, kas var fiziski noturēt un nodrošināt,” saka Lībiņa-Egnere.
Vienlaikus ministre esot guvusi pārliecību, ka notikušais ir unikāls starpgadījums, nevis sistēmiska kļūda, un patlaban nekas tāds atkārtoties vairs nevar. Darbinieku trūkumu nenoliedz arī ieslodzījuma vietu pārvaldē, taču norāda – bēgšanas laikā uzbrukums darbiniekiem neesot noticis.
Uz jautājumu, vai bēgšanas apstākļi bija tādi, ka viņus potenciāli varēja izmantot arī citi ieslodzītie, ja viņi būtu pamanījuši situāciju, Kaļins atbild: “Es teiktu nē, jo vakardien, ierodoties notikuma vietā, pēc tam, kad izbēgušais tika notverts apskatījāmies notikuma vietu un viennozīmīgi varu apgalvot, ka jebkurš cits šo vietu nevarētu izmantot.”
Maksimālais sods par bēgšanu no cietuma ir līdz papildu vienam gadam ieslodzījumā. Izvērtējumu par notikušā apstākļiem atbildīgie sola mēneša laikā.
