Cik ilgā laikā sadalās plastmasas maisiņš?
Tagad dzīvojam laikos, kad plastmasas maisiņi ikdienā tiek lietoti aizvien mazāk. Uz veikaliem mēs ejam ar savām auduma tarbām, augļus un dārzeņus liekam atkārtoti lietojamos tīkliņos, bet aiz sava suņa savācam ar, teiksim, lāpstiņu vai papīru. Labi, ka tā, jo plastmasas maisiņi dabā sadalās ārkārtīgi lēni.
Lai plastmasas maisiņš pilnībā sadalītos, ir nepieciešami aptuveni 1000 gadi jeb desmit gadsimti. Tiesa, plastmasas maisiņi sadalās citādāk nekā organiskās vielas, jo lielākā daļa mikroorganismu plastmasu neēd. Tā vietā plastmasa sadalās ultravioletās gaismas ietekmē. Tomēr pat tad, kad plastmasa ir sadalījusies, pāri paliek mikroplastmasa, kas turpina negatīvi ietekmēt vidi.
1000 gadi izklausās daudz, tomēr tās ir tikai aptuvenās aplēses. Plastmasas maisiņi tika radīti 1950. gados, tāpēc mēs to sadalīšanos neesam pieredzējuši realitātē. Lai noskaidrotu, cik ilgā laikā plastmasa sadalās, zinātnieki materiālu ievieto augsnē ar mikrobiem, bet pēc tam izmēra, cik CO2 ir saražojuši mikroorganismi, sadalot materiālu. Ja tas ir organisks materiāls, piemēram, ēdiens, tad CO2 līmenis pieaug, tomēr plastmasas maisiņa gadījumā CO2 nerodas, kas nozīmē to, ka mikroorganismi to neēd.
Ja plastmasas maisiņš atrodas aprakts izgāztuvē un tam klāt netiek saules gaisma, tad tas neskarts saglabāsies ļoti, ļoti ilgi.
Arī plastmasas maisiņu izgatavošana negatīvi ietekmē vidi. Lai tos radītu, nepieciešams fosilais kurināmais. Aplēsts, ka ik gadu tiek izlietoti 12 miljoni mucu naftas, lai izgatavotu tikai plastmasas maisiņus. Izlietotie maisiņi kaitē arī dzīvniekiem, kas tos var norīt vai tajos sapīties, raksta “mental Floss”.
Ierobežot plastmasas maisiņu lietošanu, ir laba doma, tiesa, auduma maisiņi planētu neglābs, kā daži domā. Auduma ražošana arī atstāj nozīmīgu oglekļa pēdas nospiedumu. Vislabāk būtu atkārtoti lietot tos plastmasas vai auduma maisiņus, kas tev jau ir mājās.
