Ieraugot savu znotu, sievasmāte kļuva aizdomīga. Tad viņa sāka rakāties vecās fotogrāfijās un..
Mūsu pagātnē ir virkne cilvēku, notikumu un lietu, par kurām mēs teju neko neatceramies.
Gadiem ir tāda tendence savā ceļā izmainīt pilnīgi visu, turklāt atpazīt cilvēku, kuru satikāt pirms vairāk nekā 10 gadiem, nebūt nav pats vieglākais uzdevums.
Taču reizēm šādi pagātnes notikumi var ne pa jokam izmainīt arī tagadni, kā tas gadījās arī ar mūsu šīs dienas stāsta varoņiem.
Haidija Pārkere un Eds Svits ir jauni un ļoti iemīlējušies cilvēki. Viņi nolēma precēties, tādēļ tagad gatavojas lielajām kāzām. Taču pa to laiku meitenes mammas domas atradās kur pavisam citur. Viņa steigšus devās pārmeklēt vecās fotogrāfijas, lai atrastu “to vienu īsto”.
Haidija ar Edu iepazinās 2011. gadā, kad viņi abi vēl bija studenti.
Eds nespēja tikt galā ar to, kā darbojas drēbju žāvējamā mašīna. Viņš nolēma lūgt padomu meitenei, kas īrēja šo dzīvokli vēl pirms viņa.
Taču viņu sarunas par sadzīves tehniku jau pavisam drīz atradās otrajā plānā, jo jau neilgi pēc tam šie abi saprata, ka ir līdz ausīm iemīlējušies viens otrā.
Pēc pirmā randiņa sekoja otrais, pēc otrā – trešais. Jau četrus gadus vēlāk šie abi saprata, ka vairs nespēj viens bez otra dzīvot. Viņi nolēma apprecēties.
Bija pienācis laiks iepazīties ar vecākiem. Kādā no tikšanām meitenes mamma aizrunājās ar savu znotu un atausa atmiņā pagātnes notikumus.
Topošā sievasmāte (lai gan ļoti aptuveni) atcerējās savu topošo znotu. Kad viņas meitiņai bija seši gadi, viņi ar ģimeni devās kūrortā. Bērni teju neatgāja viens no otra, bet šī tikšanās palika par mīļu vēsturi – par patīkamu atmiņu.
Taču pat tad, kad viņi devās mājās, māte nevarēja izmest šo stāstu no galvas. Pēcāk viņa atcerējās arī šī jaunā un galantā puiša vārdu – Eds. Sakritība?
Iespējams… Taču sieviete tik un tā nolēma pārskatīt vecās fotogrāfijas, lai atrastu tās, kuras tika uzņemtas šajā kūrortā.
Pārskatot simtiem fotogrāfiju, viņa tomēr atrada īsto. Un tajā brīdī viņas elpa aizrāvās! Jaunajā gaišmatainajā puisī viņa atpazina savas meitas tagadējo līgavaini.
Pēcāk izrādījās, ka pirms 20 gadiem gan Pārkeru, gan Svitu ģimene atradās vienā un tajā pašā kūrortā Gumbetā, Turcijā. Vēl maziņi būdami Eds un Haidija nolēma, ka pieaugot noteikti apprecēsies. Parasta bērnu pieķeršanās – vismaz tā domāja vecāki, bet izrādījās, ka viss bija pavisam citādi.
Neskatoties uz to, ka Svitu ģimene dzīvoja Šefīldā, bet Pārkeri – Londonā, liktenis atrada veidu, kā savest viņus atkal kopā. Jā, liktenim vajadzēja 20 gadus, lai to izdarītu, taču īstai mīlestībai tas nav nekāds šķērslis.
Kad meitenes mamma atcerējās šo stāstu un kļuva skaidrs, ka viņi jau sen ir pazīstami, vairs nebija šaubu, ka šai mīlestībai lemts ilgs un saticīgs mūžs. Haidijas mammas atradums satuvināja jauno pāri vēl vairāk, padarot viņu stāstu daudz romantiskāku. Visi viesi un draugi teica, ka laimīgāku jaunlaulāto pāri viņi savā dzīvē nebija redzējuši.
