Šodien Pavasara Māras diena – ticējumi un tradīcijas
Neskatoties uz to, ka latviešu svinamo dienu sarakstā jau ir Māras diena, ik gadu 25. martā tiek godināta Pavasara Māra. Šī diena dēvēta arī par Kāpostu Māru, Bļausčiņa. Sieviešu diena, arī kustoņu diena, atmodas diena. Šī diena simboliski iezīmē laiku, kad no ziemas miega sāk mosties dzīvnieki, kukaiņi.
“Diena, kad koki jūt sāpes, tāpēc cirvi šai dienā necilā. Šajā dienā pamostas arī meža valdnieks lācis. Uguni vakaros vairs nededz un pirmo reizi pavakariņo ar Saules gaismu,” raksta laika un dabas zīmju vērotājs Vilis Bukšs.
Uzskatīja, ka šajā dienā agri jāceļas, lai lielākais no meža dzīvniekiem, kas ziemu pavada miegā, to neatdod tam gulētājam, kurš 25. martā pēdējais pieceļas augšā. Tā pat ticējumos teikts, ka Pavasara Māras dienas rītā jāmazgājas avota ūdenī pirms saullēkta, lai veselība būtu laba un stipra, savukārt sejas krāsa – balta.
“Māras dienā tura vasaras tiesu – saimnieki iet uz kūti, paklāj drēbi, atnes ēdienus un dzērienus, ziedo Zemes mātei, mielojas paši un iet uz istabu dot saimei ēst. Māras rītā ziedo visiem dieviem, ābeles pušķo ar prievītēm, lai augtu labi āboli,” stāsta “Saules un Mēness” kalendāra veidotāja, folkloriste Aīda Rancāne. šogad pēc “Saules un Mēness” kalendāra Pavasara Māra ir 5. aprīlī.
Tā kā šī ir arī kustoņu diena, tad jāatceras, ka šajā dienā mājās nedrīkstēja neko ienest no meža, lai nebūtu čūsku. Lai labi aug āboli, šajā datumā izrotā ābeles. Kokus nedrīkst ne cirst, ne zāģēt, ne griezt, jo tieši 25. martā – Māras dienā tie jūtot sāpes, kas tiem tiek nodarītas.
Tā ir arī Sieviešu diena. Rituālus skaistumam atklāj A. Rancāne: “Sievietes sien galvā baltus lakatus. Tin kamolus un vāra kluču (klimpu) putru – savam skaistumam, veselībai un auglībai. Svētīgi ir purināšanas akti un ātras kustības jeb skriešanas izdarības.”
Galdā likti ūdens kliņģeri, dažādi piena ēdieni – piena klimpu zupa.
Laika vērojumi:
- Ja migla laikā ap pavasara Māru (25. marts), tad tā sniegu ēd. Miglas marta nogalē paredz labu linu, kaņepju un auzu ražu.
- Ja Māras naktī salst, tad vēl četrdesmit naktis salst līdz īstajai vasarai. Ja nakts silta, tad būs silts pavasaris un auglīgs gads.
- Lietus Māras dienā paredz slapju jūliju, bet ja starp mākoņiem uzspīd saulīte, tad būs labs siena laiks.
Ticējumi:
- Māras dienā jādomā par tādiem zvēriem, kurus tu negribi redzēt, tad arī viņi nerādoties.
- Kāpostus nevar Māras dienā sēt, jo tad kukaiņi noēd.
- Lai mājās nebūtu mušu, tad Māras dienā priekš saules jāizslauka istaba un mēsli jāaiznes uz kaimiņu daļu. Tas pats jādara ar kūti, tad nav kūtī mušu.
- Lai čūskas nenāktu mājā, Māras dienā nedrīkst nevienu žagaru nest mājā.
- Māras dienas rītā malka jāienes istabā atmuguriski, tad vasaru var uziet daudz putnu perēkļu.
- Māras diena nesukā galvu, lai uz kāpostiem neaugtu kukaiņi.
- Ja Māras rītā upē muti mazgā, tad sārti vaigi.
- Māras vakarā nedrīkst dedzināt uguni, jo tad rudziem saknes nopūst.
- Māras dienas rītā ābeles jāpušķo prievītēm, lai āboli labi augtu.
