Plānots atteikties no nosacītas notiesāšanas
Rudens sesijas pēdējā darba nedēļā jeb 2023. gada 19. decembra sēdē Saeimas Juridiskā komisija izskatīja divus savstarpēji saistītus Ministru kabineta iesniegtos likumprojektus – “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 463/Lp14) un “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr. 464/Lp14) un nolēma tos abus konceptuāli atbalstīt un virzīt izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā.
Izmaiņas procesuālajās normās izriet no plānotajiem grozījumiem Krimināllikumā (KL), kur paredzēti ļoti būtiski jauninājumi: pirmkārt, atteikties no brīvības atņemšanas soda nosacītas noteikšanas, tā vietā ļaujot piemērot pamatsodu – probācijas uzraudzību; otrkārt, reformēt tiesisko regulējumu galīgā soda noteikšanai par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem un pēc vairākiem nolēmumiem.
Saeima tik tikko ir uzsākusi darbu ar abiem likumprojektiem, un vēl tikai būs to izskatīšana pirmajā lasījumā. Ņemot vērā pārmaiņas, ko rosina likumprojekti, visdrīzāk par tiem turpmāk sagaidāmas arī plašākas publiskās debates, taču pirmie viedokļi jau ir pausti gan sociālajos medijos, gan arī “Jurista Vārdā” – portāla Domnīcā un arī šajā žurnālā, proti, zvērinātas advokātes Ph.D. Lienes Neimanes rakstā “Probācijas uzraudzība nosacītas notiesāšanas vietā: vai būs mazāk vienošanās procesu”.
Līdz šim no plānotajiem jauninājumiem publiski vislielāko ievērību ir guvusi tieši apņemšanās turpmāk atteikties no brīvības atņemšanas soda nosacītas noteikšanas. Tādēļ turpinājumā sniegts izvilkums no Tieslietu ministrijas izstrādātā likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” anotācijas, izvērstāk atklājot tos tiesībpolitiskos apsvērumus, kas pamudinājuši uz šādām pārmaiņām un kādas problēmas ir paredzēts novērst, atsakoties no nosacītas notiesāšanas. Līdztekus anotācijā norādītajam arī Saeimas Juridiskās komisijas 2023. gada 19. decembra sēdē likumprojekta autori atkārtoti uzsvēra, ka brīvības atņemšanas soda nosacīta noteikšana šobrīd apgrūtina galīgā soda noteikšanu par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem un pēc vairākiem spriedumiem. Tādēļ, ja arī turpmāk tiek saglabāta nosacīta notiesāšana, nav iespējams realizēt likumprojektā piedāvāto galīgā soda noteikšanas regulējuma reformu. Tas nozīmē, ka šī reforma perspektīvā ir ļoti cieši saistīta ar nepieciešamību atteikties no nosacītas notiesāšanas.
Pašreizējās problēmas
2022. gada 1. janvārī stājās spēkā grozījumi KL, ar kuriem tika aizsākta nepilngadīgo kriminālatbildības reforma, kā arī pilnveidota kriminālsodu sistēma kopumā, proti, paredzot probācijas uzraudzību noteikt kā pamatsodu. Vienlaikus KL pārejas noteikumu 25. punktā noteikts, ka pamatsodu – probācijas uzraudzību sāk piemērot ar 2022. gada 1. janvāri pilngadīgām personām, kuras izdarījušas KL 126., 130., 130.1, 174., 248.2, 253.2 un 340. pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu pēc 2021. gada 31. decembra, un nepilngadīgajiem, kuri izdarījuši jebkuru KL sevišķās daļas pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu pēc 2021. gada 31. decembra.
Šāds pārejas noteikums ir noteikts, lai, stājoties spēkā grozījumiem KL, probācijas uzraudzību kā pamatsodu jau sākotnēji būtu iespējams piemērot nepilngadīgajiem par jebkāda veida noziedzīgiem nodarījumiem, bet pilngadīgajām personām par tādiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību un atkarību izraisošu vielu lietošanu. KL grozījumus attiecībā uz probācijas uzraudzību kā pamatsodu sākotnēji nebija iespējams pilnībā attiecināt uz visām pilngadīgajām personām, jo tas no valsts budžeta ik gadu prasītu papildu finansējumu Valsts probācijas dienestam. Pēc noteikta perioda (vismaz trīs gadiem), veicot precīzus aprēķinus par to, kādu noslodzi uz Valsts probācijas dienestu atstāj tie atsevišķie noziedzīgie nodarījumi, par kuriem probācijas uzraudzību kā pamatsodu piemēro, būs iespējams prognozēt nepieciešamo budžeta līdzekļu apjomu, lai probācijas uzraudzību kā pamatsodu pilngadīgajiem noteiktu par jebkāda veida noziedzīgiem nodarījumiem.
Vienlaikus, izstrādājot grozījumus KL, jau sākotnēji tika secināts, ka probācijas uzraudzība kļūs par pilnvērtīgu alternatīvu nosacītai brīvības atņemšanas soda piemērošanai, jo tā satura un izpildes ziņā ir identiska nosacītas notiesāšanas pārbaudes laika uzraudzībai. Vienīgā atšķirība, kas tika konstatēta, – probācijas uzraudzības nepildīšanas gadījumā tiek aizstāts neizciestais soda laiks, savukārt nosacītas notiesāšanas neievērošanas gadījumā notiesātajam tiek izpildīts tam piespriestais brīvības atņemšanas sods pilnā tā apjomā, neskatoties uz to, cik ilgu pārbaudes laiku notiesātais bija ievērojis nosacītas notiesāšanas nosacījumus. Tas nozīmē, ka nosacītas notiesāšanas neievērošanas sekas ir bargākas par paredzētajām probācijas uzraudzības neievērošanas sekām. Tikai ar šīm sekām nosacīta notiesāšana atšķiras no probācijas uzraudzības.
Jāvērš uzmanība uz to, ka nosacīta brīvības atņemšanas soda noteikšana sabiedrībā dažkārt tiek uztverta kā atbrīvošana no soda, jo sods netiek izpildīts. Tā vietā probācijas uzraudzība kā pamatsods būtu reāls sods, kas tiktu izpildīts uzreiz pēc sprieduma spēkā stāšanās. Ja persona nepilda probācijas uzraudzības nosacījumus, tad šis sods tiek aizstāts ar brīvības atņemšanu.
Ievērojot minēto, pastāv iespēja pilnībā atteikties no brīvības atņemšanas soda nosacītas noteikšanas, tās vietā ļaujot piemērot pamatsodu – probācijas uzraudzību, proti, ļaujot to piemērot ne tikai nepilngadīgajiem, bet arī pilngadīgajiem attiecībā uz jebkādu KL paredzēto noziedzīgo nodarījumu. Jāuzsver, ka tādējādi vienlaikus tiks mazināta atkārtota sabiedriskā darba piemērošana personām, kurām ir nepieciešams sods, kas satur rehabilitācijas un ierobežojumu elementus. Ņemot vērā, ka pēdējos gados ik gadu sabiedriskais darbs trīs un vairāk reižu pēc kārtas ir piemērots 35 % no visiem probācijas klientiem, kuriem tiek nodrošināta sabiedriskā darba izpilde, jaunā pamatsoda ieviešana pilnā apjomā šo problēmu varētu mazināt. Būtiski tas ir arī tāpēc, ka saskaņā ar grozījumiem KL papildsodu – probācijas uzraudzību var piemērot kopā tikai ar brīvības atņemšanas sodu, nevis ar sabiedrisko darbu, kā tas bija līdz šim, un tas nozīmē, ka daļai notiesāto, kuriem sociālo korekciju bija iespējams īstenot šādas sodu kombinācijas gadījumā, tas vairs nav iespējams.
Papildus atzīmējams, ka brīvības atņemšanas soda nosacīta noteikšana jau pašreiz apgrūtina galīgā soda noteikšanu par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem un pēc vairākiem spriedumiem. Ja tā tiek saglabāta, tad nav iespējams realizēt turpmāk likumprojektā piedāvāto galīgā soda noteikšanas reformu, kas paredz galīgā soda noteikšanu pēc vairākiem nolēmumiem attiecībā tikai uz tādiem sodiem, kas tiek reāli izpildīti, nevis tādiem, kuru izpilde ir atlikta ar nosacītu notiesāšanu.
Ja atsakāmies no brīvības atņemšanas soda nosacītas noteikšanas, tad ir jāparedz iespēja noteiktos apstākļos piemērot probācijas uzraudzību kā pamatsodu arī par smaga nozieguma izdarīšanu, par kuru šajā likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par pieciem gadiem, jo pašreiz saskaņā ar KL 55. panta pirmo daļu nosacītu notiesāšanu var piemērot arī par smaga nozieguma izdarīšanu, ja brīvības atņemšana netiek noteikta lielāka par pieciem gadiem. Tieslietu ministrijas pastāvīgā KL darba grupa secināja, ka nebūtu pieļaujama probācijas uzraudzības kā pamatsoda noteikšana par sevišķi smagiem noziegumiem.
Jāvērš uzmanība arī uz to, ka probācijas uzraudzība kā pamatsods nav atliktais sods (atšķirībā no nosacītas brīvības atņemšanas), bet uzreiz pēc sprieduma vai prokurora priekšraksta par sodu spēkā stāšanās izpildāms pamatsods. Ievērojot minēto, ja persona probācijas uzraudzības kā pamatsoda laikā izdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu, tad tai par jauno noziedzīgo nodarījumu tiks piespriests pamatsods, kas tiks pilnībā vai daļēji saskaitīts kopā ar neizciesto probācijas uzraudzības laiku KL 51. un 52. pantā paredzētajā kārtībā.
Ievērojot to, ka KL 55. panta 11. daļā līdz šim bija noteikts, ka nosacīta notiesāšana nav nosakāma personai, kura ir izdarījusi KL 159. pantā “Izvarošana” vai 160. pantā “Seksuāla vardarbība” paredzēto noziegumu, un ievērojot to, ka likumprojekts neparedz iespēju probācijas uzraudzību kā pamatsodu noteikt par sevišķi smagiem noziegumiem, likumprojekts paredz palielināt KL 160. panta pirmajā daļā brīvības atņemšanas sodu no septiņiem uz deviņiem gadiem. Tādējādi KL 160. panta pirmajā daļā paredzētais noziedzīgais nodarījums no smaga nozieguma tikts klasificēts kā sevišķi smags noziegums un par to nebūs iespējams piemērot probācijas uzraudzību kā pamatsodu, līdzīgi kā līdz šim par to nebija iespējams piemērot nosacītu brīvības atņemšanas sodu.
Plānotie risinājumi
Ievērojot minēto, likumprojekts paredz izslēgt no KL 55. pantu “Nosacīta notiesāšana”, kā arī izslēgt no KL 40. panta otrās daļas, 43. panta otrās daļas, 44. panta ceturtās daļas, 52. panta otrās, 2. un 2. daļas ietverto tiesisko regulējumu saistībā ar brīvības atņemšanas soda nosacītu noteikšanu.
Likumprojekts paredz papildināt KL 38.1 pantu ar jaunu 2.1 daļu, kurā noteikts, ka, ņemot vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, vainīgā personību un citus lietas apstākļus, tiesa probācijas uzraudzību kā pamatsodu var noteikt uz laiku no trim gadiem līdz sešiem gadiem arī par tāda smaga nozieguma izdarīšanu, par kuru šajā likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par pieciem gadiem. Tādējādi probācijas uzraudzības kā pamatsoda piemērošana tiek pieļauta arī par smagiem noziegumiem, jo par tiem iepriekš bija iespējams noteikt nosacītu brīvības atņemšanu saskaņā ar KL 55. panta pirmo daļu, savukārt šāds maksimālais probācijas uzraudzības termiņš – uz laiku no trim gadiem līdz sešiem gadiem – jau ir paredzēts nepilngadīgajiem KL 66.2 panta pirmajā daļā.
Likumprojekts, izslēdzot no KL 52. panta 2.3 daļu, paredz tiesisko regulējumu par brīvības atņemšanas kombinēto sodu ar probācijas uzraudzību ietvert KL 52. panta 2.1 daļā.
Likumprojekts paredz papildināt KL pārejas noteikumus ar 30. punktu, kurā noteikts, ka pamatsodu – probācijas uzraudzību pilngadīgām personām sāk piemērot par noziedzīgiem nodarījumiem, kas izdarīti pēc 2023. gada 31. decembra. Šis pārejas noteikums ir saistīts ar KL pārejas noteikumu 25. punktu, kas līdz šim liedza pilngadīgām personām piemērot pamatsodu – probācijas uzraudzību par jebkuru KL sevišķajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.
Likumprojekts arī paredz papildināt KL pārejas noteikumus ar 31. punktu, kurā noteikts, ka personām, kuras noziedzīgu nodarījumu izdarījušas līdz 2023. gada 31. decembrim un vēl nav notiesātas un kurām likums ļāva piemērot nosacītu notiesāšanu un tiesa to būtu piemērojusi, tās vietā piemēro pamatsodu – probācijas uzraudzību, sākot ar 2024. gada 1. janvāri.
Redakcijas piezīme: likumprojekta anotācijā minētie pārejas noteikumu datumi, protams, mainīsies atbilstoši likumprojekta virzības gaitai.
