Olu krīze Krievijā izgaismo daudz lielākas plaisas «perfektajā ekonomikā»
Krievijas iedzīvotāji pauduši bažas par pieaugošajām olu cenām. Šāds pavērsiens notiek laikā, kad diktators Vladimirs Putins tēmē uz drošu pārvēlēšanu uz savu piekto valdīšanas termiņu, uzsverot Krievijas ekonomikas noturību pret sankcijām, kā arī “nebeidzamu stabilitāti”.
Nevienam nav pārsteigums, ka Putins martā piedalīsies pārvēlēšanās, kas noritēs divus gadus pēc viņa sāktā kara sākuma Ukrainā, kas prasījis milzīgus upurus un bezprecedenta Rietumvalstu sankcijas.
Pretstatā Putina uzslavām valsts ekonomikai, inflācija turpina pieaugt, tai novembrī sasniedzot 7,5%. Aug arī olu cena – gada laikā kāpusi par 40%. Šāds cenu pieaugums ir ļoti nepatīkams daudziem Krievijas iedzīvotājiem, jo olas ir neatņemama svētku galda sastāvdaļa.
“Esmu šokā! Kas notiek ar cenām, ir vienkārši murgs! Ne tikai olu cenas, bet viss cits arī kļūst dārgāks,” aģentūrai AFP sacīja 76 gadus vecā pensionāre Jeļizaveta Šalajevska Maskavā. Savukārt citi iedzīvotāji norāda, ka iepriekš olas maksājušas 70 rubļus (71 centu), bet tagad to cena ir ap 130-140 rubļiem.
Eksperti Krievijas medijos norāda, ka olu cenu straujo kāpumu izraisījis veterināro produktu un lopbarības cenu pieaugums, kas netiešā veidā saistāms ar Rietumvalstu sankcijām.
Cenu kāpums ir radījis zināmas bažas arī varasiestādēm. Ģenerālprokuratūra pieprasījusi pārbaudīt, vai olu cenu kāpums tirdzniecības vietās ir attaisnojams un vai ražotāji paši neuzliek nepamatotus uzcenojumus. Tikmēr Krievijas Federālais veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienests (Rosseļhoznadzor) atļāvis importēt olas no Turcijas, bet Zemkopības ministrija ierosinājusi uz sešiem mēnešiem liegt Krievijas olu eksportu.
Kā vēsta “Novaya Gazeta”, olas ir kļuvušas par līderiem cenu pieauguma ziņā Krievijā. Reaģējot uz to, Federālais antimonopola dienests veicis pārbaudes 12 vistu olu un gaļas ražotnēs, pārbaudot, vai cenu kāpumam ir pamatojums. Dienests paziņojis, ka pārbaudes notikušas Tjumeņas, Ļeņingradas, Ņižegorodas, Belgorodas, Novgorodas, Omskas, Tambovas, Rostovas un Stavropoles apgabalā, kā arī Tatarstānā.
Tomēr tas nav apturējis cenu kāpumu, un cenas turpinājušas augt. Līdz ar to jārunā par virkni dažādu faktoru, kas veicina cenu kāpumu olām, un kādēļ cenas tuvākajā laikā nekritīsies.
Pirmkārt – pašu putnu fabriku izdevumu pieaugums. Veterinārie preparāti, vakcīnas, barības piedevas un biomateriāls. Tas viss lielākoties tiek piegādāts no ārvalstīm, un pašreizējā situācijā olu cenu kāpums ir rezultāts dolāra kursam pret rubli.
Turklāt viss, ko fabrikas iegādājas Krievijas iekšienē, arī ir kļuvis dārgāks. Šī pieauguma dinamika ir acīmredzama – valdība ir radījusi mākslīgu pieprasījumu pēc dažādu nozaru produkcijas, radot zināmu deficītu, un deficīts rada cenu kāpumu.
Runājot par deficītu, Krievijā no pārdošanas pazudušas tieši lētākās olas. Respektīvi – zemo cenu veikalos olas ir, bet to ir maz vai tās ir dārgas. Dārgo cenu segmenta veikalos problēmas ar olām nav.
Tas ir ļoti interesants faktors, jo šāda situācija var liecināt par to, ka cilvēki sākuši ievērojami ekonomēt – meklēt olas un citus produktus zemo cenu segmentā, kas no pārdevēja viedokļa liecina par pieprasījuma pieaugumu, kas, savukārt, veicina cenu celšanos.
Arī pārdošanas vietai ir nozīme – vissmagākajā stāvoklī pašlaik ir nelielie tirdzniecības tīkli un nelielie veikaliņi, kuri nav piesaistīti nevienam veikalu tīklam. Daži no tiem optimizē savas izmaksas un pārtrauc sadarbību ar mazajiem klientiem, lielāko uzmanību veltot lielajiem pircējiem.
Olu krīzes secinājums
Olas Krievijas tirgū ir, bet par tām jāmaksā vairāk. Acīmredzot visi varasiestāžu pūliņi tiks veltīti tam, lai veikalos tāpat būtu “pilni plaukti” un nerastos bažas par iespējamu deficītu.
Papildu izdevumi, ko nākas maksāt patērētājam par pārtikas precēm, ir maksa par valdības īstenoto ekonomisko politiku. “Produktivitātes pieaugums”, galvenokārt militārajā nozarē, veicina cenu kāpumu citās nozarēs, un tas atsaucas uz pārtikas precēm.
Līdz ar to – pašreizējā inflācija Krievijā ir ekonomikas reakcija uz valdības politiku. Un valdība no sava kursa nevēlas atkāpties. Līdz ar to olu (un vispār citas) cenas turpinās kāpt. Vismaz tik ilgi, kamēr spēkā būs sankcijas un Krievijas pastāvošās varas nebeidzamā vēlme turpināt karot Ukrainā, visu ekonomiku koncentrējot tieši šim mērķim.
Tikmēr propaganda (tāpat kā diktators) notikušajā varēs vainot kādu citu. Piemēram, jau tradicionāli – Rietumus, nevis paši sevi.
