Kā koplietošanas uzņēmumi cīnās ar elektrisko skrejriteņu negodprātīgu novietošanu? (14 foto)
Elektroskrejriteņi ienāca pilsētvidē strauji. Līdz ar tiem arī dažādas problēmas, kurām nepieciešams meklēt risinājumu. Viena no tām – braucamrīku novietošana. Kad tie atstāti tieši ietves vai velojoslas vidū, citiem satiksmes dalībniekiem atliek vien nopukstēt. Taču ir arī reizes, kad skūteru vadītājiem prātā ienāk pavisam “radošas” idejas, kur tos novietot.
Uz jumta, uz sabiedriskā transporta pieturas nojumes, upē… Kādas tik fotogrāfijas ar elektriskajiem skūteriem internetā neklejo! Vaicājām elektrisko skrejriteņu koplietošanas uzņēmumiem, kas ir neparastākās vietas, kur tie tikuši novietoti, un kā uzņēmumi cīnās pret to nepareizu novietošanu.
Kas ir neparastākās vietas, kur elektroskrejriteņi tikuši atstāti?
“Tuul” vadītājs Latvijā Raivis Ozoliņš stāsta: “Ir vairāki spilgti gadījumi.
Cilvēki mēdz tos ievilkt savos dzīvokļos, bet tad nakts vidū nevar vairs pagulēt, jo tie sāk skaļi signalizēt, kā rezultātā paši tos izstumj ārā.
Reiz bija mēģinājums nozagt divus skrejriteņus, un savās sistēmās pamanījām, ko īpatnēju un sākām novērot. Konstatējot, ka tie ne nomas režīmā pārvietojas nedabiskā ātrumā, secinājām, ka tie visticamāk tiek pārvietoti ar auto, operatīvi pieslēdzām policiju, ar kuru sadarbojoties tika apturēta automāšīna uz ielas un konstatēts zagšanas mēģinājums. Zagļi tika aizturēti.
Dažkārt skrejriteņi arī mēdz nonākt kādā ūdenstilpē, kur operatīvi sūtām savu tehnisko brigādi vai ūdenslīdējus, lai skrejriteņus atrastu un izdabūtu ārā.”
“Tuul” pārstāvis skaidro, ka izcelt elektriskos skrejriteņus no ūdens ir būtiski divu iemeslu dēļ.
“Pirmais – lai skrejriteņi būtu darbspējīgi arī pēc to izcelšanas no ūdens. Otrais – lai skrejriteņu, kas pēc būtības veicina dabai draudzīgāku vidi pilsētās, akumulatori nesāktu radīt dabas piesārņojumu. Te gan ar nožēlu jāatzīst, ka ik pa laikam ūdenī atrodam arī citu operatoru skrejriteņus, kas, spriežot pēc vizuālām pazīmēm, tur ir atradušies stipri ilgāku laiku,” stāsta Ozoliņš.
Kā uzņēmumi cīnās pret skrejriteņu nepareizu novietošanu un vandalismu?
Ozoliņš norāda, ka uzņēmums pašu spēkiem var ietekmēt negodprātīgu skrejriteņu lietošanu, ko ir veikuši paši “Tuul” lietotāji. “Tos varam izsekot pēc dažādiem tehnoloģiski pieejamiem resursiem un secināt, vai tas ir konkrētā lietotāja nodarījums vai nē. Ja tas izrādījies pats lietotājs, tad mēs bloķējam tā kontu, lai “Tuul” skrejriteņus turpmāk nevarētu iznomāt.”
“Kas attiecas uz vandalismu, ko veic ne “Tuul” lietotāji, tiek piesaistīta policija, ierosinātas lietas, un policija veic izmeklēšanu,” stāsta uzņēmuma pārstāvis. “”Tuul” skrejriteņos ir izmantotas daudz dažādas tehnolģijas, kas ļauj mums iegūt diezgan daudz dažādas informācijas par pašu skrejriteni un kur un kādos apstākļos tas atrodas.”
Savukārt “Bolt” skrejriteņu operāciju speciālists Latvijā Valts Marga norāda, ka uzņēmumam ir ir vairāki risinājumi, kas palīdz risināt situācijas, kad ir fiksēta skrejriteņa neatbilstoša novietošana vai huligānisms.
“Viens no šiem risinājumiem ir “Bolt” izstrādātais mākslīgā intelekta rīks, kas analizē fotogrāfijas, kuras lietotāji uzņem, pabeidzot savu braucienu un iesniedz mobilajā lietotnē,” stāsta Marga.
“Ja tiek secināts, ka viens un tas pats lietotājs skrejriteni novieto nepareizi vairākas reizes, mēs bloķējam piekļuvi mūsu pakalpojumam.”
“Bolt” mākslīgā intelekta sistēma reālajā laikā pārliecinās, ka skrejritenis neaizšķērso ietves, velosipēdu celiņus, ēku ieejas, skaidro Marga. Ja skrejritenis ir novietots nepareizi, braucējs lietotnē saņem paziņojumu un padomus, kā skrejriteni novietot pareizi.
“Lai sistēma iemācītos atpazīt nepareizi novietotus skrejriteņus, mēs to apmācījām,” stāsta “Bolt” pārstāvis.
“Likām tai izskatīt 150 000 skrejriteņu fotogrāfijas, starp kuriem bija gan pareizi, gan nepareizi novietoti skrejriteņi. Mākslīgā intelekta sistēma uzrādīja 80% precizitāti.”
“Bolt” skrejriteņiem katram ir savs identifikācijas numurs, un to atrašanās vietai un stāvoklim uzņēmums seko līdzi visu cauru diennakti, stāsta Marga. “Vandalisma vai huligānisma gadījumos mēs cieši sadarbojamies ar policiju – gan iesniedzot savus pieteikumus, gan atbildot uz policijas pieprasījumiem.”
Marga piebilst, ka ne vienmēr nepareizi novietotais vai apgāztais skrejritenis ir radies pēdējā brauciena rezultātā.
“Diemžēl pieredze rāda, ka bieži vien to izdara bezatbildīgi garāmgājēji un to apliecina arī nesenais gadījums ar elektroskrejriteņa atrašanos uz ēkas jumta,” norāda “Bolt” pārstāvis.
Rīgā sāk veidot elektroskrejriteņu novietošanas zonas
Rīgas dome septembra sākumā paziņoja, ka Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes departaments sācis darbu pie elektroskrejriteņu novietošanas zonu izveides.
Pašlaik pilsētas ielās redzamas pirmās apzīmētās zonas elektroskrejriteņu novietošanai.
Elektroskrejriteņu zonas plānots ieviest arī apkaimēs, nevis tikai pilsētas centrā.
Ielu posmi, kuros notiek zonu ieviešana, ir apzināti, sadarbojoties ar pakalpojuma sniedzēju.
