Pagājusī vasara nogalināja 60 tūkstošus eiropiešu
Pagājušā gada vasarā karstuma dēļ Eiropā bojā gāja vairāk nekā 61 tūkstotis cilvēku, noskaidrots jaunā pētījumā, kurā zinātnieki kārtējo reizi brīdina, ka nākotnē jāgatavojas aizvien nāvējošākiem karstuma viļņiem.
Eiropas kontinents pašlaik sasilst visātrāk no visiem pasaules kontinentiem. 2022. gada vasara, piemēram, bija karstākā, kopš sākti mērījumi. Lielā karstuma dēļ visu vasaru Eiropu pārņēma mokoši karstuma viļņi, ražu iznīcinošs sausums un postoši savvaļas ugunsgrēki.
Eiropas Savienības statistikas birojs “Eurostat” ziņo, ka pagājušā gada vasarā novēroti arī neparasti augsti mirstības rādītāji, tomēr tieša saikne starp mirstību un lielo karstumu līdz šim nebija novilkta.
Pētnieku komanda aplūkoja datus par temperatūru un mirstību no 2015. līdz 2022. gadam. Visa informācija tika ievākta no 823 reģioniem 35 Eiropas kontinenta valstīs, aptverot 543 miljonus cilvēku.
Rezultātā tika atrasta saikne starp karstuma viļņiem no 2022. gada 30. maija līdz 4. septembrim un 61 672 cilvēku nāvi.
Pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Nature Medicine”, zinātnieki aprēķinājuši, ka nedēļā no 18. līdz 24. jūlijam lielais karstums laupījis vairāk nekā 11 600 cilvēku dzīvību.
“Tas ir ļoti augsts mirstības rādītājs. Mēs zinājām, kāda ir karstuma ietekme uz mirstību kopš 2003 gada, tomēr ar šo analīzi mēs redzam, ka joprojām ir daudz kas jāpaveic, lai aizsargātu populāciju,” ziņu aģentūrai “AFP” teica viens no pētījuma autoriem Hičams Ačebaks.
Pagājušajā gadā Francija piedzīvoja vasaras vidējās temperatūras strauju pieaugumu par 2,43 grādiem pēc Celsija skalas. Tālu neatpalika arī Šveice ar 2,3 grādiem un Itālija ar 2,28 grādiem.
Itālijā karstuma dēļ bojā gājušo bija visvairāk – 18 010; Spānijā 11 324, bet Vācijā 8173. Lielākā daļa mirušo bija par 80 gadiem vecāki cilvēki un 63% sievietes.
Iepriekšējos pētījumos ir parādīts, ka Eiropa nu sasilst divas reizes ātrāk nekā vidēji pasaule, proti, kopš industriālās revolūcijas 19. gadsimta vidū pasaule ir vidēji sasilusi par 1,2 grādiem pēc Celsija. Tikmēr Eiropa pagājušajā gadā bija par aptuveni 2,3 grādiem pēc Celsija siltāka nekā pirms industriālās revolūcijas.
Ja nekas netiks darīts, lai pasargātu cilvēkus no gaisa temperatūras pieauguma, līdz 2030. gadam Eiropā ik vasaru no karstuma bojā ies vairāk nekā 68 000 cilvēku, bet līdz 2050. gadam tie jau būs 120 000 cilvēku, aplēsts pētījumā.
Šis pētījums kārtējo reizi uzsver to, cik ļoti steidzama ir rīcība, lai mazāk aizsargātās populācijas daļas glābtu no aizvien pieaugošajiem karstuma viļņiem.
