Vai zināji, ka gaisa bedres nemaz neeksistē?

Foto: Twitter/ @BoeingAirplanes

Lidojot lidmašīnā, nav nekas neparasts, ja reizēm lidaparātu sāk neganti kratīt. Bieži vien tas notiek bez iepriekšēja brīdinājuma, nereti arī tad, kad laikapstākļi ir labi. Tādos brīžos lidaparāts var pat īslaicīgi zaudēt augstumu. Tādus brīžus mēs mēdzam saukt par lidmašīnas ielidošanu gaisa bedrē jeb kabatā.



Būsi pārsteigts, jo tā nav taisnība, proti, tādas gaisa bedres patiesībā nemaz neeksistē.

“Principā tāda lieta nepastāv. Šķiet, ka tas ir vienkāršs termins, lai aprakstītu noteikta veida turbulenci un vējgriezi. Es pats šo terminu nelietoju. Es nedomāju, ka tas ir lietderīgs,” izdevumam “Live Science” pastāstīja aeronavigācijas inženieris, testa pilots un aviācijas profesors Gajs Gretons.

Turbulence ir visneparedzamākais laikapstākļu fenomens, kas pilotiem jāņem vērā. Lidmašīnas lielākoties piedzīvos turbulenci, saskaroties ar relatīvi nejaušu gaisa strāvu vai gaisa kolonnu, kas paceļas vai nolaižas.

Termins vējgrieze savukārt tiek lietots, lai aprakstītu pēkšņas izmaiņas vēja ātrumā. Šīs pēkšņās izmaiņas vēja ātrumā vai virzienā atmosfērā norisinās relatīvi īsu distanci un var parādīties kā lielā, tā mazā augstumā.

Ja lidmašīna lido ar noteiktu ātrumu un noteiktā augstumā un pēkšņi samazinās pretvējš vai lidmašīna ielido gaisa kolonnā, kas virzās uz leju, lidaparāts var strauji zaudēt augstumu. Savukārt, ja pretvējš pēkšņi pieaug vai lidmašīna ielido gaisa kolonnā, kas virzās uz augšu, lidmašīnas lidojuma augstums var strauji pieaugt.




Kurās vietās lidmašīna var biežāk piedzīvot tāda veida apstākļus?

“Pastāv divas galvenās vietas. Vai nu ap vasaras negaisa mākoņiem, kuriem apkārt parasti ir lielas gaisa straumes, vai arī kādā no gaisa strūklām, kas ir tādas kā vēja upes augstu atmosfērā, kurām ir liela ietekme uz klimatu, jo tās virza gaisa masas un ietekmē laikapstākļus,” skaidroja Gretons.

Lietus gubmākoņus parasti dēvē par vētras mākoņiem, jo tie vienkārši tādi ir. Tas ir vienīgais mākoņu veids, kurā var rasties zibens un pērkons. Turbulence šo mākoņu tuvumā ir ļoti bieža parādība.

Protams, nav patīkami atrasties augstu lidojošā lidmašīnā un kratīties tā, ka pusdienas sāk kāpt uz augšu vai gribas jau sākt mest krustus. Tomēr vai turbulence var kaitēt lidaparātam un likt tam nogāzties vai likt pilotam veikt piespiedu nolaišanos?

“Ekstrēmos gadījumos turbulence var sabojāt lidmašīnu. Ja, piemēram, lidmašīna sāk strauji palielināt vai samazināt augstumu un lido pārāk ātri zināmajiem apstākļiem, lidmašīna var potenciāli piedzīvot pārāk lielu spriegumu. Vienkārši sakot, tas viss var noraut spārnus un novest pie nenovēršami nopietnas situācijas,” turpināja skaidrot Gretons.

Arī vējgrieze var ietekmēt lidmašīnu citādos veidos.

“Saskaršanās ar vējgriezi, ja lidmašīna atrodas tuvu zemei, var likt lidmašīnai nekontrolējami ietriekties zemē. Tā ir gadījies,” piebilda Gretons.

Tiesa, tie ir paši sliktākie scenāriji, kas var gadīties ārkārtīgi reti. Realitātē lielākas briesmas varētu radīt lidmašīnas kabīnē nenostiprināti priekšmeti, kas turbulences gadījumā var aizlidot un bojāt lidmašīnu vai traumēt cilvēku.



Avots

RAKSTOT KOMENTĀRUS, IEVĒRO PIEKLĀJĪBAS NORMAS! Ja komentāra logs netiek parādīts, izmanto Google Chrome (ielogojies facebook un atjaunini šo rakstu).