Raidījums: Nolaidības dēļ Misāni gandrīz izdeva, bet Ārlietu ministrija darbiniekiem dala prēmijas
Dānijas cietumā vairāk nekā gadu pavadījusī Latvijas pilsone Kristīne Misāne ar lidmašīnas reisu no Kopenhāgenas šonedēļ atgriezās Latvijā. Iļģuciemā cietumā viņu trešdien apmeklēja advokāts. Pēc viņa teiktā, apstākļi esot apmierinoši, Kristīne Misāne esot atguvusies un priecīga, beidzot būt mājās! Drīzumā aizstāvji prasīs viņai drošības līdzekļa maiņu. Šī sarežģītā lieta ar atrisinājumu pašā pēdējā brīdī, prasa nopietnu izvērtējumu prokuratūras, ārlietu un tieslietu ministrijas darbībām. Taču kamēr tāds vēl nav tapis, ārlietu ministrija saviem darbiniekiem jau paseigusies piešķirt naudas balvas par profesionālu darbu Misānes tiesību aizstāvēšanā, vēsta raidījums “Nekā personīga”.
Kad jau šī gada 14.februārī bija izsmeltas visas tiesāšanās iespējas Dānijā un Misāne sākusi bada streiku, Latvija vērsās Eiropas cilvēktiesību tiesā par pagaidu noregulējumu, taču tā prasību noraidīja. Bija skaidrs, ka Misānes izvešana uz Dienvidāfriku var notikt kuru katru brīdi.
Kad jau šī gada 14.februārī bija izsmeltas visas tiesāšanās iespējas Dānijā un Misāne sākusi bada streiku, Latvija vērsās Eiropas cilvēktiesību tiesā par pagaidu noregulējumu, taču tā prasību noraidīja. Bija skaidrs, ka Misānes izvešana uz Dienvidāfriku var notikt kuru katru brīdi.
Dānijas prokuratūra gadu un 3 mēnešus pēc Misānes turēšanas apcietinājumā, atdeva viņu uz mītnes zemi tiesāšanai Latvijā. Misāne vēl nemaz nebija atstājusi cietumu Kopenhāgenā, kad ārlietu ministrija vēstniecības darbiniekus Dānijā un vēl vairākus ārlietu resora darbiniekus apbalvoja ar Atzinības rakstu par pašaizliedzīgu un augsti profesionālu darbu, aizstāvot Dānijā apcietinātās Latvijas valstspiederīgās Kristīnes Misānes tiesības un intereses un piešķīra viņiem naudas balvas. Latvijas vēstnieki ir labi atalgoti, jo bez algas, saņem arī pabalstus par darbu ārvalstīs, kas kopā veido piecus līdz 8 tūkstošus eiro mēnesī. Naudas balva Misānes lietas sakarā piešķirta arī vēstniecei Dānijā Aldai Vanagai.
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs raidījumam norāda, ka prēmijas piešķirtas par papildu darbu: “Mēs runājam par to, ka darbs bija šeit daudz plašāks nekā parasta konsulārā palīdzība. Parasta konsulārā palīdzība ir pārliecināties, vai ir advokāts. Bet šeit bija gan tiesas procesi, gan jāgatavo papildu materiālu vākšana par situāciju Dienvidāfrikā.”
Savukārt Tieslietu ministrs Jānis Bordāns norāda, ka savus darbiniekus negrasās prēmēt Misānes lietas sakarā.
Kristīnes Misānes māsu naudas balvu izmaksāšana Latvijas amatpersonām izbrīna. Viņa uzskata, ka rīcība bijusi novēlota.Viņa uzteic tikai vienas ārlietu ministrijas darbinieces Gunas Japiņas pašaizliedzīgo darbu, pateicas Valsts prezidenta kancelejai un kādam bijušajam diplomātam.
Ministru prezidents Kariņš uzsver, ka šis ir pirmais tāda veida gadījums Latvijā. “Es vispār nezināju, ka tāda lieta bija. Ja būtu bijusi ta informatīvā apmaiņa, vai rezultāts būtu bijis cits, to grūti pateikt, tā būtu zīlēšana. Bet jebkurā gadījumā, būtu bijis daudz labāk, ja zinātu labā roka, ko dara kreisā roka; būtu bijis iespējams labāk koordinēt visu un tai skaitā ietaupīt vairāk budžeta līdzekļus
Kristīne Misāne uz Latviju ar bērniem atbēga 2018.gada pavasarī. Un pārkāpa jaunākā bērna saskarsmes tiesības ar tēvu Dienvidāfrikas pilsoni. Gada beigās (2018.gada decembris) Misāne darba braucienā caur Kopengāhenu devās uz Mozambiku, taču uz robežas viņu aizturēja, jo viņa bija Interpola meklēšanā.Tālāk viņa būtu jāizdod Dienvidvāfrikai. Dānijas prokuratūra informēja Latvijas kolēģus un prasīja, vai Latvija neprasīs Misāni izdod uz mājām. Dāņu tiesībsargi norādīja uz iespējamo Misānes krāpšanu, ko Latvija varētu izmeklēt. Tomēr prokurors Kristaps Kalniņš šādu iespēju noraidīja. (janvāris). Ne iespējamo krāpšanu, ne dokumentu viltošanu Kalniņš nevērtēja, jo tas nebija viņa pienākums. Latvijas puses atteikums nozīmēja, ka dāņiem jāizdod Latvijas pilsone Dienvidāfrikai. Tur Misānei draudēja līdz pat 15 gadiem cietumā. Dienvidāfrikas ieslodzījuma vietās notikuši vairākkārtīgi cilvēktiesību pārkāpumi. Latvijas prokuratūra, un ārlietu ministrija neapzinājās, ka prokuratūras atteikums nozīmē Misānes nonākšanu Dienvidāfrikā, ar ko Latvijai nav sadarbības līguma. Tikai vasarā prokuratūra sāka interesēties, kā iegūt pierādījumus, kas dotu pamatu izglābt Misāni. Ārlietu ministrija Dānijas vēstnieku tikai oktobrī lūdza neizdod Misāni Dienvidāfrikai. Šī gada sākumā sākās Latvijas sabiedrības aktīvi protesti un aicinājums aktīvi rīkoties savas pilsones un divu nepilngadīgu bērnu mātes glābšanā.
Avots: nra.lv
