Biedējošie kvadrātiņi, kas mainījuši daudzu cilvēku uzskatus par dzīvi un laiku

Laika nav tik daudz, kā mēs iedomājamies. Tas uzskatāmi parādīts Tima Urbana (Tim Urban) mājaslapā “Wait But Why” publicētā ierakstā, kuru latviskot un no sava skatupunkta interpretēt pacenties TVNET lasītājs Andris Bērziņš.

Nedēļu tabula izskatās diezgan pilna, radot sajūtu, it kā mūsu dzīve būtu veidota no bezgalīga skaita nedēļu. Taču te nu viņas ir – pilnīgi saskaitāmas. Katrs no šiem punktiem ir tikai viena nedēļa no tavas dzīves. Un pat veiksmīgam cilvēkam, kam izdodas nodzīvot līdz 90 gadu vecumam, nebūs nekādu problēmu visas savas dzīves nedēļas ietilpināt uz vienas A4 lapas.

Tāpat kā dzīvi var iedalīt nedēļās, varam uz savu dzīvi paskatīties un izmērīt to konkrētās aktivitātēs vai notikumos.

Pieņemsim, ka izdomātai personai ir 34 gadi. Būsim ļoti optimistiski un teiksim, ka viņš nodzīvos līdz 90 gadu vecumam. Ja tā, tad viņam atlicis piedzīvot nedaudz mazāk par 60 ziemas sezonām:

Un, apmēram, 60 “Superbowls” finālus:

Šī pati persona izmanto iespēju peldēties jūrā reizi gadā (kaut arī dzīvo 30 minūšu braucienā no tās), tāpēc, lai cik dīvaini tas neliktos, jūrā viņš droši vien peldēsies vēl tikai 60 reizes:

Autors izlasa apmēram 5 grāmatas gadā, tāpēc, lai gan ir sajūta, ka nākotnē izlasīsi nebeidzami daudz grāmatu, tev patiesībā ir jāizvēlas tikai 300 no visām pasaules grāmatām:

Taču šie augstāk minētie piemēri noteikti nav galvenie, par ko mums vajadzētu ikdienā uztraukties – cik daudz ir jau piedzīvots, vai cik daudz ir palicis. Vairums lietu mūsu dzīvē, līdzīgi tām, kas tika minētas piemēros, notiek ar līdzīgu biežumu katra mūža laikā. Ja esi nodzīvojis aptuveni trešdaļu no sava mūža, tad esi arī piedzīvojis trešdaļu aktivitāšu vai notikumu.

Tas, ko mēģinu ar šiem piemēriem panākt ir, lai šie piemēri liktu mums visiem aizdomāties par to, cik daudz laika, kas pārsvarā netiek vienmērīgi sadalīts, tu velti tiešām svarīgām lietām no savas dzīves.

Attiecības ar cilvēkiem

Piemērs no izdomātas personas dzīves, kuram ir 34 gadi:

“Iedomājos par saviem vecākiem, kuriem ir jau vairāk nekā 60 gadu. Pirmos 18 savus dzīves gadus 90% no dienām pavadīju kopā ar saviem vecākiem. Taču, kopš studiju uzsākšanas un dzīvošanas patstāvīgi, droši vien esmu redzējis viņus vidēji tikai piecas reizes gadā, vidēji divas dienas katru reizi – 10 dienas gadā. Apmēram 3% no dienām, ko ar viņiem pavadīju bērnības gados.

Tā kā viņiem ir vairāk nekā 60 gadu, turpināsim būt optimistiski un teiksim, ka būšu viens no tiem neticami laimīgajiem cilvēkiem, kura abi vecāki ir dzīvi arī tad, kad viņš pats sasniedz 60 gadu vecumu. Tas mums dotu vēl apmēram 30 gadus, ko pavadīt kopā. Ja manas aprēķinātās 10 dienas paliek nemainīgas, tad atlikušas vien 300 dienas, ko pavadīt ar vecākiem. Tas ir mazāk laika, nekā pavadīju ar viņiem jebkurā no saviem 18 bērnības gadiem.

Ja saskaitu dienas, ko vēl pavadīšu ar vecākiem, pieņemot, ka man ļoti paveicas, tas kļūst skaidri redzams”:

Šo pašu piemēru var attiecināt arī uz taviem brāļiem, māsām un draugiem.

Ko tev dod šī informācija?

Noliekot pie malas cerību par to, ka tehnoloģiju attīstības progress ļaus mums dzīvot līdz 700 gadu vecumam, ir lietas par kurām ir vērts padomāt:

1) Dzīvošana vietā, kas neatrodas pārāk tālu no taviem vecākiem, brāļiem/māsām, draugiem un svarīgiem cilvēkiem;

2) Izvēlēties savas prioritātes. Tavs satikšanās un kopā pavadītais laiks ar jebkuru cilvēku lielā mērā atkarīgs, kur šis cilvēks atrodas tavā prioritāšu sarakstā. Pārliecinies, ka šo sarakstu veido tu pats, nevis slinkums un nelietderīgi pavadīts laiks.

3) Kopā pavadītajam laikam ir nozīme. Paturiet šo faktu prātā, kad esat kopā ar viņiem, un izturaties pret šo laiku kā pret ļoti lielu vērtību.

Turpinājums

Vairums cilvēku guļ aptuveni septiņas vai astoņas stundas dienā. Tas nozīmē, ka katru dienu nomodā tiek pavadītas 16 vai 17 stundas vai apmēram 1000 minūtes.

Sadalīsim šīs 1000 minūtes pa 100 – 10 minūšu blokiem (bildē piemērs). Tas ir laiks, ko jūs varat izmantot katru dienu.

Dienas laikā uz katru bloku jūs pavadāt 10 savas dzīves minūtes, līdz jums šīs iedaļas beidzās un ir laiks doties gulēt.

Dažreiz ir labi apstāties un padomāt, kā mēs katrs izmantojam šos 100 blokus, kas mums pieejami katru dienu. Cik no tiem tiek izmantoti, lai uzlabotu jūsu nākotni, un cik no tām, izbaudot dzīves notikumus? Cik no tām tiek pavadītas kopā ar citiem cilvēkiem un cik daudz ir laikam, ko pavadāt pats ar sevi? Cik tiek izmantotas, lai kaut ko radītu, un cik, lai kaut ko patērētu? Cik no iedaļām ir vērstas uz jūsu ķermeņa attīstību, cik uz prāta un cik uz neko konkrētu?

Domājot par savām dienām un to, kā mēs tās izmantojam, svarīgi ir saprast divus veidus, kā šos 10 minūšu blokus izmantot:

1) Izbaudot šos blokus;

2) Izmantot šos blokus, lai nākotnes bloki vai citu cilvēku bloki būtu patīkamāki.

Mums visiem ir bijušas dienas, kurās neko neizdarām. Kad piedzīvojam vairākas šādas dienas pēc kārtas, kļūstam nomākti, neapmierināti, bezcerīgi. No šādām dienām nevar izbēgt, un dažreiz tās ir svarīgas – bieži vien tieši ļoti sliktas dienas, kurās neko neizdarām ir tās, kas noved mūs pie jaunām atklāsmēm – taču galvenais mērķis ir minimizēt šādu dienu skaitu.

TĀPĒC – esam ļoti uzmanīgi ar savu prioritāšu izvērtēšanu. Domājam līdzi katrai stundai, dienai un nedēļai – kā tās tiek pavadītas un ar ko tās tiek pavadītas. Visiem mums ir iespēja kontrolēt un vadīt šo laiku, un izmantosim to rūpīgi.

Avots: tvnet.lv