2024. gadā Zemi skars desmitiem spēcīgu magnētisko vētru. Tas nav noticis jau 11 gadus
Saules aktivitātes maksimums būs 2024. gada vasarā. NASA zinātnieki prognozē, ka 2024. gadā būs saules aktivitātes maksimums pēdējo 11 gadu
Saules aktivitātes maksimums būs 2024. gada vasarā. NASA zinātnieki prognozē, ka 2024. gadā būs saules aktivitātes maksimums pēdējo 11 gadu
Vidējā gaisa temperatūra pasaulē nupat pārspējusi rekordu, tomēr 6. jūlijā Zeme sasniedza šogad tālāko punktu no Saules. Izklausās neloģiski. Attālumu
Mēness orbīta ap Zemi ir tik regulāra, ka cilvēce jau gadu tūkstošiem uz tās ir balstījusi savus kalendārus. Tiesa, patiesībā
NASA paziņojusi, ka plāno radīt ar kodolenerģiju darbināmu raķeti, kas cilvēku uz Marsa spēs nogādāt vien 45 dienās. Raķetes izstrādē
Nav svarīgi, kur tu atrodies uz Zemes, tu vari redzēt tikai vienu Mēness pusi. Otrs mūsu dabiskā pavadoņa “vaigs” allaž
Kopējais oficiāli apstiprinātais eksoplanētu – ārpus Saules sistēmas esošas planētas, kas riņķo ap citu zvaigzni – skaits nu ir pārsniedzis
Eiropas Kosmosa aģentūras (ESA) un Japānas kopīgā kosmiskā zonde “BepiColombo” sestdienas rītā nosūtījusi uz Zemi pirmo fotoattēlu no Merkura, kurā
Cilvēks ir īsts narciss, jo iedomājas, ka Zeme ir visuma centrs tikai tāpēc, ka viņš uz tās dzīvo. Tomēr, lai
Nelielais akmens fragments, kas tika atrasts Glosteršīrā, Lielbritānijā pirmajā acu uzmetienā varētu nešķist nekas īpašs, tomēr, kā izrādās, tas ir
Pirms diviem miljardiem gadu uz mūsu planētas norisinājās vēl lielāka masveida izmiršana par laiku, kad izzuda dinozauri, proti, izmira 99%
Jauns pētījums liecina, ka barības vielas no Zemes garozas okeānā noplūst jau vismaz 3,7 miljardus gadu. Cietā, akmeņainā kontinentālā garoza
Kad dzirdam runas par kosmosa izpēti, tad droši vien vispirms domājam par zondēm, robotiem, satelītiem, astronautiem, lidaparātiem, dažādiem mērinstrumentiem un
29. martā kāds vietnes “Reddit” lietotājs publicēja animāciju, kurā, kā apgalvoja ieraksta autors, redzams, kas notiktu, ja uz Zemes rastos
NASA zonde “Neatlaidība” (Perseverance) šovakar nosēdīsies uz Marsa, nogādājot uz Sarkanās planētas arī kādu ļoti īpašu kravu – vairāk nekā
Zinātnieki visā pasaulē novērojuši, ka zemeslode pēdējā laikā ap savu asi griežas ātrāk. Publiski par šo neparasto fenomenu jau izteikušies
Astronomi vēsta, ka šajā nedēļas nogalē Zemei garām palidos divu debesskrāpju izmēra asteroīds. Bažām gan nav iemesla – mūsu planēta
Tikai nedaudz vairāk kā gadu pēc Otrā pasaules kara beigām, 1946. gada 24. oktobrī, militāristu un zinātnieku komanda sapulcējās Ņūmeksikas
Jaunā pētījumā zinātnieki veikuši aprēķinus par iespējamo ārpuszemes civilizāciju skaitu, kas varētu atrasties mūsu galaktikā. Rezultāti ir pārsteidzoši. Izmantojot pieņēmumu,
17,8 tūkstošus kilogramu smagā raķete ir smagākais objekts kopš 1991. gada, kas nekontrolēti iegājis Zemes atmosfērā. Pirms uz Zemes nogāzās
Astronomi izvirzījuši jaunu Zemei tuvākā melnā cauruma kandidātu – tas atrodas nieka tūkstoš gaismas gadu attālumā no mums. Kā vēstīts
29. aprīlī Zemei garām palidos milzīgs asteroīds, kuru astronomiem izdevies iemūžināt fotogrāfijā. 6,3 miljonu kilometru attālumā no Zemes esošā Asteroīda
Jaunā koronavīrusa pandēmija, iespējams, samazinājusi Zemes vibrāciju, ko iepriekš izraisīja industriālās mašinērijas un transporta izmantošana visā pasaulē. Seismologi saka: kopš
Asteroīds ir pietiekami liels, lai iznīcinātu cilvēci. NASA pētnieki aprēķinājuši, ka tas tuvojas mūsu planētai un tiešā Zemes tuvumā nonāks
71% Zemes virsmas klāj okeāni un jūras, tāpēc dzīvība uz zilās planētas ir burtiski atkarīga no šīs plašās ekosistēmas –
Amerikas tinējastpērtiķi ir skaļākie uz Zemes dzīvojošie dzīvnieki. Tie spēj izdot pat 140 decibelu skaļas skaņas, kas ir pielīdzināms ieroča
Šodien debesīs virs Latvijas būs novērojams Supermēness, liecina interneta portālā “StarSpace” publicētā informācija. Mēness atradīsies 356 846 kilometru attālumā no
Lai arī pēdējā laikā no kosmosa uz Zemes nokrīt vairāk asteroīdu nekā jebkad iepriekš, tomēr zinātnieki saka, ka pamata uztraukumam
Zināms, ka senas planētu sadursmes rezultātā reiz veidojās Zemes dabiskais pavadonis Mēness, tomēr tagad zinātnieki noskaidrojuši, ka, iespējams, šī sadursme