Jauna teorija par to, kāpēc abas Mēness puses ir tik atšķirīgas

Jauna teorija par to, kāpēc abas Mēness puses ir tik atšķirīgas
Foto: Unsplash / @Nicolas Thomas

Nav svarīgi, kur tu atrodies uz Zemes, tu vari redzēt tikai vienu Mēness pusi. Otrs mūsu dabiskā pavadoņa “vaigs” allaž ir pavērsts uz pretējo pusi – prom no mums. Tagad noskaidrots, kāpēc šī Mēness tālā puse ir ar krāteriem krietni vairāk izraibināta nekā otra puse.



Mēness tuvo pusi klāj plaši vulkāniskā bazalta līdzenumi, kas no Zemes izskatās kā tumši plankumi. Tas, ka abas Mēness puses ir ievērojami atšķirīgas, tapa skaidrs, kad 20. gadsimta 60. gados pirmo reizi mūsu dabisko pavadoni apriņķoja kosmosa kuģis. Tomēr, kāpēc tā ir, nebija zināms. Tagad jauna simulācija varētu šo “Apollo” ēras noslēpumu atrisināt.

Izanalizējot Mēness dažādās raksturiezīmes, datormodeļi nostiprināja ideju, ka Mēness tuvo pusi reiz izmainījis spēcīgs trieciens, kam sekojuši lavas plūdi. Atšķirība abās Mēness pusēs nav tikai ārēja, bet iesniedzas arī dziļāk Mēnesī, vēstīts vietnē “Science Alert”.




Foto: Matt J. Jones/Science Advances

Astronomiem jau sen bija aizdomas, ka Mēness tuvo pusi reiz klāja magmas jūra, kas vēlāk atdzisa, radot tumšos pleķus, kādus mēs redzam šodien. Tomēr, kas izraisīja šo vulkānisko aktivitāti, joprojām ir strīdīgs jautājums. Atbildi varētu sniegt milzīgs krāteris Mēness dienvidpolā.

Šis krāteris ir atliekas no vienas no lielākajām un senākajām sadursmēm. Simulācijas parāda, ka sadursme notikusi pirms 4,3 miljardiem gadu, izmainot tikai vienu Mēness pusi. Trieciena rezultātā radušās magmas plūsmas, visticamāk, ilgušas simtiem miljonu gadu.

Pētījums publicēts zinātniskajā žurnālā “Science Advances”.



Avots