Atklāts Zemei tuvākais zināmais melnais caurums
Astronomi izvirzījuši jaunu Zemei tuvākā melnā cauruma kandidātu – tas atrodas nieka tūkstoš gaismas gadu attālumā no mums.
Kā vēstīts izdevumā “BBC”, jaunatklātais melnais caurums atrodas Teleskopa zvaigznājā un, lai arī tas neliekas pārāk tuvu mums, tomēr kosmosa mērogā tas ir teju pie mūsu sliekšņa.
Astronomi šo melno caurumu identificēja pēc tā, kā tas iedarbojas uz divām zvaigznēm – viena atrodas tā orbītā, bet otra apriņķo šo iekšējo pāri. Parasti melnos caurumus izdodas atklāt, jo tie postoši iedarbojas uz kosmosa objektiem un rezultātā izdala lielu radiācijas daudzumu, kuru var uztvert ar teleskopiem. Tomēr šis gadījums ir īpašs abu zvaigžņu, kas kopā nodēvētas par “HR 6819”, kustības dēļ.
“Šis ir tā saucamais tumšais melnais caurums; tas ir ārkārtīgi melns. Mēs domājam, ka šis varētu būt pirmais gadījums, kad melno caurumu izdevies atrast tādā veidā. Turklāt tas ir mums tuvākais zināmais melnais caurums,” izdevumam “BBC” pastāstīja astronoms Dītrihs Bāde.
Viens no šī stāsta aizraujošākajiem aspektiem ir tas, ka “HR 6819” ir iespējams ieraudzīt pat ar neapbruņotu aci. Tomēr tas var nebūt tik viegli, ņemot vērā, ka šī zvaigžņu sistēma parādās aiz Saules.
“HR 6819” pētniecību astronomi uzsāka daudzus gadus atpakaļ, novērojot tā saucamo “Be” zvaigzni, kas rotē tik ātri, ka teju nesairst gabalos. Tomēr dažādu apstākļu dēļ, līdz šim pētījumi nesniedza vajadzīgos rezultātus.
Astronomi savā pētījumā izmantoja 2,2 metrus lielo teleskopu La Sillas observatorijā Čīlē, noskaidrojot, ka iekšējais no diviem redzamajiem objektiem 40 dienu laikā apriņķo kādu neredzamu objektu, kura masa, pieņemot, ka tas ir melnais caurums, ir vismaz četras reizes lielāka par Saules masu.
Piena Ceļa galaktikā astronomi pagaidām ir atklājuši tikai dažus dučus melno caurumu, tomēr statistika rāda, ka tur tādu varētu bēt vēl ļoti daudz.
“Ideja ir tāda, ka Piena Ceļa galaktikā vajadzētu būt aptuveni simts miljoniem melno caurumu, tāpēc vajadzētu būt dažiem melnajiem caurumiem, kas ir vēl tuvāk Zemei,” “BBC” sprieda pētniece Marianne Heida.
Pētījums, kurā aprakstīts šis atklājums, publicēts zinātniskajā žurnālā “Astronomy & Astrophysics”.
Avots
