Apbrīnojami skaistās «X-faktora» un «Supernovas» dziedātājas Gitas Reimanes (Ceilerte) kailfoto (18﹢)
Gita Reimane (dzimusi Gita Ceilerte 1992. gada 10. jūlijā Jelgavā) ir latviešu dziedātāja. Agrāk pazīstama kā grupas “Hypnotic” dalībniece. Viņa ir arī bijusi stjuarte airBaltic kompānijā un strādājusi kafejnīcā barista Coffee Inn. Gita ir mācījusies Jelgavas 4. vidusskolā un Jelgavas valsts ģimnāzijā, bet augstāko izglītību ieguvusi Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolā RISEBA, kur studējusi sabiedriskās attiecības. Piedalījusies mūzikas konkursos “X Faktors” un “Supernova”, demonstrējot savus talantus. Jelgavniece precējusies ar mūziķi Reini Reimani no grupas “The Stones” un viņiem ir kopīga meitiņa.
Password:
6(3kCx*!Xqruns#dWWxRAkpR
2018. gada oktobra intervija
– Fotosesijas laikā tev ilgi bija jāatrodas ārpus komforta zonas.
– Es ļoti protu pielāgoties apstākļiem. Neesmu cimperlīga princese. Mežā pilnībā aizmirsu, kur esmu.
– Pārsteidzi pati sevi?
– Nē, es zināju, ka to varu. Pati vien izvēlējos, turklāt mani brīdināja, kādi būs apstākļi, varēju izvērtēt. Mežā gulēju aukstā ūdenī. Tā bija maza, sekla upīte, kas tecēja cauri. Aukstumu vēl varēja pieciest, bet tur bija šausmīgi daudz upes vēzīšu, kas koda un ķērās matos. Tikai tad, kad piecēlos, man pateica, ka garām aizpeldējusi čūska…
Mežā jau ceļa nebija, gājām pa brikšņiem, līdām pāri kokiem. Mazliet saskrāpēju kājas. Bet neviena lapsene neiekoda, ērce nepiesūcās. Vienīgi tās nātres… Pārsteidza, ka mežs ir tik dabiski sakārtots, daba pati visu salikusi pa vietām. Uzreiz varēja redzēt, ka cilvēki te neiet, tas nav sēņotāju vai ogotāju mežs. Tādā vietā, kur tik augstas papardes, nekad nebiju bijusi. Pat nelikās, ka esmu Latvijā.
– Ko tādās mežonīgās papardēs var sastapt?
– Stirnas, lapsenes… Bet papardes zieda tur nav.
– Tu arī dzīvē daudz kam pielāgojies? Ar tevi ir viegli?
– Jā, svarīgi, lai man pašai ir viegli, tad arī ar apkārtējiem ir viegli. Esmu ļoti vienkāršs cilvēks. Pēc vidusskolas gribēju ātrāk strādāt, pelnīt savu naudu, lai varētu braukt uz dziesmu konkursiem. Rīgā sāku strādāt Coffee Inn. Pēc tam trīsarpus gadu kā stjuarte lidoju ar airBaltic. Tā bija laba pieredze. Pāris reižu vedu Intaru Busuli, bet viņš to neatceras. Ir viens stāsts, ko mēdzu stāstīt, – viena gruzīnu kompānija gandrīz man iesita pa seju. Tā bija grupa, kas trīs mēnešus Rīgā bija nosēdējusi cietumā, kamēr noskaidro viņu identitāti. Lidmašīnā viņi bija sasēdināti kopā, ko nedrīkst darīt. Viņi kaut kā bija dabūjuši alkoholu…
– Par ko tev gribēja sist?
– Par to, ka atņēmu glāzi. No mugurpuses pienācu un paņēmu. Viņu kultūrā laikam nav pieņemts, ka sieviete ir augstākā pozīcijā.
– Drosmes trūkumu tev nevar pārmest.
– Tobrīd nedomāju, ar ko riskēju. Visa lidmašīna bija brīvdienu režīmā, daudzi dzēra, viens tualetē uzpīpēja… Mēs bijām trīs meitenes uz borta un kapteinis ar vāju raksturu, kurš nepalīdzēja. Domājām, ka tik ātrāk nosēstos. Kad nolaidāmies uz zemes, biju laimīga. Viens no gruzīniem pienāca ar asarām acīs: «Piedodiet, lūdzu, meitenes! Saprotiet, trīs mēnešus neesam redzējuši mājas, alkoholu…»
Stjuartes grafiks manam organismam nebija piemērots. Bija izdegšanas sajūta. Sapratu, ka gribu normālu darba ritmu, jo man patīk kārtība. Sāku studēt Eiropas ekonomiku un biznesu, līmenis bija labs, bet ne man domāts. Tad RISEBA sāku studēt sabiedriskās attiecības. Iepatikās programmas daudzveidība.
– Tu esi Jelgavas meitene?
– Jā, pirmās sešas klases mācījos 4. vidusskolā mūzikas klasē. Man bija jādzied korī, bet es gribēju ko stilīgāku. Izņēmu dokumentus un iestājos ģimnāzijā. Atradu Jelgavā popgrupu, ar kuru veidojām muzikālas izrādes, man deva dziedāt arī solo.
No 13 gadu vecuma dziedāju pie Sabīnes Berezinas mammas. Mums bija meiteņu grupiņa, kurā darbojās arī Beatrise (Heislere – aut.). Vienu brīdi gribējām veidot duetu, bet tad Sabīne pajautāja, vai mums nepietrūkst trešās dziedātājas? Sanācām kopā un mērķtiecīgi sākām gatavoties Supernovai, bet pirms tam bija X faktors. Tā bija loti forša pieredze, spriedze, termiņi, liels pārbaudījums grupas attiecībām.
– Vai X faktorā kāds no mūziķiem tev pateica ko profesionāli iedvesmojošu?
– Nezinu, vai varu to teikt.
– Nesauc vārdā, bet pasaki domu!
– Viens no pazīstamajiem mūziķiem pienāca un teica: «Tev vajadzētu kaut ko vienai darīt, no tevis kaut kas varētu sanākt!»
– Tātad tu domā par solo karjeru?
– Jā, it sevišķi tagad. Ar meitenēm parunājāmies par nākotni un nolēmām ieturēt pauzi. Šobrīd ir mirklis, kad katrai ir citas prioritātes.
Man jāsāk ar treniņiem un jāatrod virziens, kurā iet, lai varētu ar visu sirdi tam pieķerties. Parasti jau paiet ilgs laiks, kamēr dziedātājs atrod sevi. Lielajām zvaigznēm blakus ir profesionāli cilvēki. Pats varbūt neapzinies savas spējas, bet viņi saskata to odziņu un parāda. Man gribētos arī pašai rakstīt dziesmas.
– Vai esi gatava Supernovā piedalīties vēlreiz, nu jau solo?
– Gribētu, bet man vajag dziesmu. Galvenais – nesasteigt, bet kārtīgi sagatavoties.
– Par ko tu gribētu dziedāt?
– Daudzas dziesmas pierādījušas, ka tās var nebūt par mīlestību, bet, piemēram, par tuviem cilvēkiem, par nepadošanos.
– Spriežot pēc instagrama, tu neesi brīva.
– Neesmu. Mans draugs ir Reinis no grupas The Stones. Grūti jau izskaidrot, kas tevi pievelk pie cilvēka. Tas ir kas maģisks. Es jau redzu, kāpēc draugs ienācis manā dzīvē. Viņš ir ļoti atvērts, brīvs. Viņam nav problēmu uzsākt sarunu. Es savukārt izvērtēju, kad to varu, kad ne. Vairāk mēģinu sajust, neesmu tik impulsīva. Mēs daudz viens no otra mācāmies. Tā tam vajadzētu būt, ka viens otram aug līdzi.
Pastāstīju draugam, kāpēc vēlos fotosesiju. Ja cilvēks tevi ciena, viņš respektē tavas domas. Mans mērķis – foršas atmiņas. Pirms gada es neiedomājos, ka varētu kam tādam saņemties. Bet domas mainās. Ir mazliet bail, ka tas viss būs publiski. Bet galvenais – zinu, kam es guļu blakus.
– Ko tu gaidi no vīrieša?
– Es zināju, ka būs šāds jautājums (smejas). Atbalstu un mīlestību, protams.
– To var sagaidīt?
– Tā vai nu ir, vai nav.
– Cik gados vajag precēties?
– Drīkst atbildēšu citādi. Nevajag gribēt precēties. Tas vienkārši notiek.
– Cik laba atbilde.
– Jo vairāk grib un plāno, jo mazāk iegūst to garšu, kāda būtu bijusi, dabiski līdz tam nonākot. Ja tāds brīdis nepienāk, tātad nevajag vai ar nav īstais cilvēks. Ja attiecības neizdodas, tas nenozīmē, ka esi ko pazaudējis. No katra cilvēka mēs ko iegūstam.
– Tu viegli iemīlies?
– Nē, iemīlēties man ir diezgan grūti. Patīk uzmanība koķetēšanas līmenī, bet atvērties ir ļoti grūti. Gribētos, lai tas notiek viegli…
– Dzīve nekas viegli nenotiek. Un mēs nezinām, kas mums sagatavots.
– Viss nenotiek kā filmās. Cilvēki ļoti ietekmējas no stereotipiem – tik gados jābeidz skola, tik gados jāatrod darbs, jāveido ģimene… Mums katram ir savs laiks.
– Un arī ceļš.
– Tieši tā.
– Man šķiet, tu esi gluži vai dāvana vīrietim. Pielāgoties spējīga, nekonfliktējoša.
– Iespējams. Uz konfliktiem neesmu tendēta. Visu var izrunāt. Esi godīgs, saki, kas patīk, nepatīk, kā jūties. Nav vajadzīgs kaut ko turēt sevī, bet pēc tam uzsprāgt. Es esmu par īstumu un godīgumu. Tad ātrāk var saprast, kas tu esi, kas ir otrs un kāda ir mijiedarbība.
– Kādām emocijām tu visvairāk ļaujies?
– Es nespēju līdz galam priecāties. Nevaru līdz galam ļauties šai emocijai. Nezinu, kāpēc, tas jānoskaidro, taču smaidīt gan man patīk. Es ļaujos emocionāliem pārdzīvojumiem. Piemēram, kad kādam noticis kas slikts. Tad dzīvoju līdzi, domāju, kā palīdzēt.
– No kā tev ir bail?
– No vecuma, precīzāk – nespējības. Kā es to zinu? Tam nav vajadzīgs vecums, visādas situācijas dzīvē redzētas. Bet vispār novecot ir skaisti. Galvenais, lai galvā domas nemainās, lai sirdī un prātā saglabājas jaunība.
– Cilvēki tev bieži izkrata sirdi?
– Varbūt ne izkrata sirdi, bet pasaka vairāk, nekā sākumā gribējuši. Jūt, ka var uzticēties. Man patīk izprast cilvēku rīcības. Neuzskatu, ka tās ir īpašas spējas, bet dzīves situācijas izpratne. Cenšos izprast, nevis nosodīt.
– Tu esi vieda?
– Nezinu. Mana mamma bieži ir teikusi – tev ir veca dvēsele, kā tu vari savā vecumā tik tālu aizdomāties, tik loģiskus argumentus izdomāt? Viņa savos 26 gados tik tālu neaizdomājās. Es arī mammu reizēm mācu saspringtākās dzīves situācijās. Esmu atbildīga par savu dzīvi, lēmumiem. Visu izsveru.
– Tiešām neesi darījusi trakulības?
– Nesen Siguldā izlēcu ar gumiju. Bija bail, bet saņēmos. Izlēcu pati, mani nepagrūda. Kad neesi sagatavojies un tevi pagrūž, tā ir nejauka sajūta. Uzreiz zināju, ka lēkšu pati. Noskaņojos un to izdarīju. Tas brīvā kritiena brīdis ir tik īss. No malas, kad citi lec, šķiet, ka ilgi.
– Vai var teikt – tu vari darīt ekstrēmas lietas, ja tās ir labi sakārtotas?
– Var. Mierīgi. Tā ir dzīve. Ekstrēmas emocijas neiegūst katru dienu. Tas ir tā vērts. Es arī labprāt izlēktu ar izpletni.
– Esi dzīvē ko nepareizu izdarījusi?
– (Ilga pauze.) Laikam nē.
– Vai tev ir svarīgi, kā vīrietim nauda nāk?
– Jā. Ja nāk netīra nauda, tā piesaistās arī tev, jo arī tu to naudu tērē.
– Daudzas sievietes uz to piever acis.
– Ir jau forši, ka vīrietis ir pelnītājs, glābējs krīzē. Vīrietim jau patīk sajūta, ka viņš var dot. Bet to, ka viņš sāk justies kā bankomāts, bieži vien panāk sieviete ar savu izturēšanos, prasībām. Ideālākais pozicionējums ir tad, kad katram ir sava nauda.
– Nav mazums vīriešu, kuri kā partneres izvēlas lelles un saprot, ka tas ir sava veida darījums.
– Šādās attiecībās katram ir savas intereses, kuras tiek apmierinātas. Bet tādās attiecībās nav līdzaugšanas, kopīgas vīšanās pa dzīvi.
– Tu esi prāta vai sirds cilvēks?
– Laikam vairāk prāta. Bet man ir silta sirds.
BIO
Dzimšanas diena: 10. jūl 1992
Vārda diena: 9. jūnijs
Skolas: Jelgavas 4. vidusskola, Jelgavas valsts ģimnāzija, Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskola RISEBA
Darba vieta: Duets REIMAŅI, AS Air Baltic – stjuarte, Coffee Inn, Mūzikas grupa Hypnotic
Dzimusi: Jelgava
Ģimenes stāvoklis: Precējusies ar Reinis Reimanis (tagad Gita Reimane, iepriekš Gita Ceilerte)
