LĪGO UN JĀŅU DIENAS PANTIŅI

Mūs` Jānītis klēti taisa,
Grib rudeni sievu ņemti,
Ne jumtiņa, tik spārītes,
Jau gultiņa apakšāi!

Ai, Jānīša vakariņi,
Ozoliņa tērētāji,
Grib dārziņi, tīrumiņi,
Grib meitiņu vainadziņi.

Pa pārami rieksti auga,
Pa pārami āboliņis,
Pa pārami jauni ļaudis,
Jāņu nakti pulcējāsi.

Lepnas meitas sanākušas,
Cit` uz citas raudzījāsi,
It neviena nevarēja,
Jāņu dziesmu nodziedāti!

Jāņu nakti muca dega,
Augsta kalna galiņā,
Jāņu bērni sanākuši,
Jāņu nakti priecāties.

Alutiņi, bāleliņi,
Ko darīji Jānīšami?
Jānīts nāca pagalmāi,
Sētas mietus turēdams.

Kas tie tādi Jāņu bērni,
Klusu nāca sētiņā,
Klusu dzēra alutiņu,
Vai dziesmiņu nezināja?

Ja būs laba Jāņa māte,
Ar ziediemi kaisīsim,
Ja būs slikta, ja būs barga,
Ar dadžiem badīsim.

Kas mirdzēja, kas spīdēja,
Augsta kalna galiņā,
Jānīts kala kumeliņu,
Ar sidraba pakaviem!

Daiļa bija Jāņa māte,
Glīta Jāņa istabiņa,
Gar griestiemi kuplas rozes,
Visa grīda magonēs.

Tur man tika Jāņos ieti,
Kur priecīga Jāņa māte,
Kur priecīga Jāņa māte,
Tur priecīga dzīvošana.

Pavasari ievas zieda,
Pa visiemi krūmiņiemi,
Jāņu nakti gunis dega,
Pa visāmi sētiņāmi.

Pinat, meitas, vainadziņus,
Jāņu dienas vakarāi,
Kam būs greznis vainadziņis,
Tā Jānīša līgaviņa!

Īsa, īsa Jāņu nakts,
Pār visāmi naksniņāmi,
Te satumsa, te uzausa,
Pie Jānīša uguntiņas.

Sīkas puķes, lielas puķes,
Ziedēj` visu vasariņu,
Papardīte, gudriniece,
Tā ziedēja Jāņu nakti.

Jauni puiši, jaunas meitas,
Jāņu nakti neguļati,
Kas gulēja Jāņu nakti,
Gulēs visu vasariņu!

Papardēs pa jāņu nakti,
Notiek neplānoti akti.
Jānim knišļi uzbrukuši,
Drošu seksu izjaukuši.

Kā tos Jāņus sagaidīja,
Tā tos Jāņus pavadīja,
Līgodami sagaidīja,
Līgodami pavadīja.

Kas tur nāk pār laukiem, grāvjiem,
Kam tāds kažoks – balts un plats?
Tas ir Jāņu tēvs zem grādiem,
Nospriedis, ka Jaunais gads.

Kad aliņu mēs iedzeram
Un vainagzeļļus pinam,
Tad gatavs ugunskurs
Un gardais Jāņu siers.