Ticējumi un tradīcijas Ģertrūdes dienā jeb mazo kukaiņu un čūsku dienā
Ģertrūdes diena, 17. marts, jeb mazo kukaiņu un čūsku diena. Iespējams, Ģertrūdes diena ir arī visīstākā pavasara sākuma diena, kad atmostas daba un cilvēks.
“Atmodas diena, kustoņi dabā sāk atdzīvoties, zvēri – rosīties. Lācis ceļas no savas migas augšā. Garīgas un fiziskās attīrīšanas laiks,” stāsta folkloriste un “Saules un Mēness” kalendāra veidotāja Aīda Rancāne.
Vēl 17. martu dēvē par Ģērdaci. “Diena veltīta Svētajai Ģertrūdei no Niveles (pilsēta Beļģijā). Viena no galvenajām kustoņu dienām. Bišu pamošanās diena. Dravnieki izslauka bišu stropus un gatavojas medus vasarai,” stāsta dabas zīmju vērotājs Vilis Bukšs.
Dārzkopju diena
Ģertrūdes diena ir nozīmīga dārzkopjiem. Ticējums vēsta, ka pēc šīs dienas dārzkopjiem jāvadās visu gadu, kurā dienā Ģertrūde iekrīt, tai dienā nedrīkst neko sēt, lai augus nenograuž kukaiņi. Šogad tā ir piektdiena. Ticējums vēsta arī to, ka tanī nedēļas dienā, kurā bijusi Ģertrūdes diena, nedrīkst kāpostus ne ēst, nedz stādīt, citādi tos vasarā ēd kukaiņi un tārpi.
Vēl dārzniekiem jāvēro laiks, jo ticējums vēsta, ka kāposti, zirņi un pupas neizdodas, ja tos stāda vai sēj ar to vēju, kas Ģērdacī pūtis.
Ģertrūdes dienas tradīcijas
Par to, kas noteikti ir jādara Ģertrūdes dienā stāsta folkloriste A. Rancāne: “Pirms saules izslauka istabu. Mazgā veļu. Veic aizsardzības rituālu, apejot riņķi ap māju ar degošu Sveču dienā gatavotu sveci. Sāk ieskandināt balsi – gavilē. Nenes neko no meža.”
Savukārt laika zīmju vērotājs V. Bukšs teic: “Tautas gudrība saka, Ģertrūde (17. marts) zemi silda, Jāzeps (19. marts) saldē, bet Lielā diena (20. marts) augšāmceļ.”
Čūsku diena
Lasot latviešu ticējumus par Ģertrūdes dienu, īpaši tiek piekodināts, ka šajā dienā neko nevar nest ne no lauka, ne mājas, jo tad mājās nākot čūskas. par to, ka neko nenes no meža, minēja arī folkloriste A. Rancāne.
Ticējums vēsta, kas jādara, lai čūskas nenāktu mājās, ja tomēr šajā dienā ko atnes no meža mājās: “Ģertrūdes dienā nedrīkst žagarus mājās vest, lai čūskas mājās nenāk; ja kāds šo likumu pārkāpis, tad tam jāņem viens žagars pie galotnes un jāvelk atpakaļ (ačgārni) uz mežu, tad čūskas vairs mājās nenāk.”
Kāds cits ticējums teic: “Ja negrib redzēt nevienas čūskas, tad Ģērdača rītā vajagot neēdušam priekš saules lēkšanas laukā iet un trīs reiz sacīt: “Vai vilks, kā man cūkas gaļas gribas!” tad tai gadā varot pat čūsku perēklī gulties un tomēr nevienas neredzot; bet kas pēc viņa nākot, tam tūliņ esot čūskas priekšā.”
Ticējumi:
- Ģērdača rītā priekš gaismas jāizslauka istaba, tad blusas neaugot.
- Kad Ģērdacī galvu sukājot, tad galvā augot daudz utu.
- Vērpt šai dienā nedrīkst; ja vērpj, tad vasarā no mušām nevar glābties. Arī slotas un grozus nedrīkst istabā turēt.
- Ģertrūdes rītā priekš saules jāizslauka istaba un mēsli jāaiznes uz nāburgu (kaimiņu – red.) robežu, lai vasaru mušas nav istabā.
- Ģertrūdes dienā agri no rīta jāiet kūtij griestus slaucīt, lai vasarā govīm mušas nekož.
- Ja Ģertrūdes dienā šuj, tad vasaru kurmji izraks dārzu.
- Kas Ģērdača rītā ilgi guļot, tam lācis savu miegu atdodot.
- Ģertrūdes dienā priekš saules jāiet art, tak kurmju nebūs.
- Tanī dienā, kad iekrīt Ģertrūdes diena, nedrīkst nekā stādīt, lai kukaiņi dārzājus neēd.
- Kad Ģērdacī bites veduši mājā, tad tās ļoti vairojušās.
- Ģērdacī nevajagot ne no lauka, ne no meža malku vai žagarus mājā vest, tad čūskas nākot mājā.
- Ģertrūdes dienā vajag cūkas gaļu ēst, tad tai gadā čūskas nerādās.
- Lai čūskas nenāktu mājā, tad Ģertrūdes dienā neēd ne siļķes, ne reņģes.
- Ja ligzdās atgriezušies krauķi, pēc trīs nedēļām varēs sēt.
- Ja krauķi vēl nesteidz atjaunot ligzdas, pavasaris būs garš un auksts.
