3 miljardi «kovidnaudas» sadalīti. Varai pietuvinātie grābj visu, bet īstie Covid-19 cīnītāji iztiek ar pārpalikumiem

3 miljardi «kovidnaudas» sadalīti. Varai pietuvinātie grābj visu, bet īstie Covid-19 cīnītāji iztiek ar pārpalikumiem
Foto: ledgerinsights.com

Saistībā ar Covid-19 izplatību Latvijā līdz 31. augustam ir papildus piešķirti 3,062 miljardi eiro.



Jāteic, ne visa šī nauda ir pazudusi melnā caurumā, un politiskā elite ir bijusi spiesta to tērēt arī tiem mērķiem, kuriem tā paredzēta.

Ikviens var atminēties to drāmu, kas pēdējos divos gados ir risinājusies mūsu zemē, un gara acīm iztēloties, kādas vajadzības ir bijušas dažādās nozarēs. Un tāpat var iztēloties notikumu, vajadzību un blakus likt summu, kas tai iztērēta.

Saprotams, ka valdība un Saeimas valdošā koalīcija labprāt visu būtu samudžinājusi tā, lai neviens no malas nevarētu saprast, kur gals, kur sākums, taču pagaidām vēl Latvijā ir Valsts kontrole, kas publicē savu pārbaužu rezultātus. Tostarp arī rezultātus pārbaudei “Saistībā ar Covid-19 izplatību Latvijā papildus piešķirtie līdzekļi 2020. gadā un 2021. gadā līdz 31. augustam”.

Lielākā daļa naudas (628 miljoni eiro) ir nonākusi pie valsts kapitālsabiedrībām, kurām krīzē tika palielināts pamatkapitāls, un pie Valsts ieņēmumu dienesta (799 miljoni eiro), kam bija jāizmaksā dīkstāves pabalsti.

Savukārt Veselības ministrijai no šīs kovidnaudas ir tikusi nepilna sestā daļa – 447 miljoni eiro. Labklājības ministrija ir saņēmusi 443,1 miljonu eiro, kas saprotami. Veselība un sociālā sfēra visvairāk attiecas uz sērgu un ir pašās frontes pirmajās līnijās.

Jo daudz kovidnaudas ir ieguldīts tādās jomās, kas ir ap, aiz, zem, virs kovida vai pat nekādā sakarā ar kovidu. Valsts kontrole to formulē maigi – ka kopumā ministrijas un iestādes papildus piešķirtos līdzekļus ir izlietojušas atbilstoši to piešķiršanas mērķim. Tomēr atsevišķos pasākumos nav saskatāma valsts atbalsta tieša sasaiste ar Covid-19 krīzes pārvarēšanu un atbalsta sniegšanai definētie kritēriji nav bijuši pietiekami ekonomiski pamatoti, kā arī konstatēti citi trūkumi.

Bija laiki, kad jebkuram sacerējumam, kaut vai brošūrai par govju apsēklošanu, bija vairāk cerību tapt nodrukātai, ja priekšvārdā bija atsauce uz PSKP 25. kongresu un kāds Leonīda Brežņeva citāts. Tagad ir projektu laikmets, un projektu rakstītāji var cerēt uz naudu, ja kaut vai aiz matiem tiek pievilkts Covid-19.

Ir lietas, kas izklausās komiski, lai gan varbūt ir bijušas nopietnas. Piemēram, Zemkopības ministrijas tēriņos redzami “0,04 miljoni eiro ūdeļu, citu Mustelidae dzimtas dzīvnieku un jenotsuņu novietnēs noņemto paraugu laboratoriskajai izmeklēšanai Covid-19 infekcijas ierosinātāja noteikšanai, kā arī dzīvnieku līķu sekcijai un iznīcināšanai no 2021. gada 1. marta līdz 31. decembrim”.

Ir lietas, kas ir vienkārši interesantas. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir palīdzējusi ar 0,007 miljoniem eiro Bauskas novada pašvaldībai Bulgārijas valsts piederīgo uzturēšanai karantīnas režīmā līdz 08.11.20. 0,007 miljoni ir septiņi tūkstoši eiro, kas varbūt nav milzīgs cipars, ja runa bija par daudziem Bulgārijas pilsoņiem, kuriem jādod ēdiens, jumts un siltums. Bet nu gadījums ir savdabīgs.

Ir jo daudz naudas, ka tērēta visam kam – ministrijas ir burtiski plosījušas trīs miljardus paaugstinātas energoefektivitātes daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku tipveida būvprojektu izstrādei, skolu un augstskolu remontdarbiem, skatuves mākslu dekorāciju darbnīcu un mēģinājuma zāļu kompleksa izbūvei, autoceļiem, ugunsdzēsēju depo vajadzībām utt.

Tomēr 447 miljoni, kas ir pārpalikuši Veselības ministrijai, arī nav maz. Kā tad ir tērēta šī nauda? Ir tērēta saprotamām lietām – vakcīnām, testiem, aprīkojumam, piemaksām ārstiem par virsstundām, taču pārsteidz kosmiskie tēriņi vakcinācijas procesa pārvaldes IT risinājuma izveidei (1,5 miljoni eiro), 0,4 miljoni eiro Vakcinācijas projekta biroja izveidei. Tas ir laikā, kad Veselības ministrijā un tās pakļautības iestādēs mudž no ierēdņiem un jau pastāv e-veselība?

Tikmēr no trim miljardiem jaunu gultu izveidei un medicīnisko iekārtu un papildaprīkojuma iegādei piešķirti 4,1 miljons eiro.

Vai šis nav viens no cipariem, aiz kura slēpjas tā sasistā sile, kas nupat atkal grasās piemeklēt mūsu daudzcietušo valsti? Tikai 4,1 miljons no trim miljardiem ir veltīts pašam galvenajam uzdevumam – jaunām gultām un aprīkojumam! Valdība ir tērējusies visam kam – “airBaltic” augstākā menedžmenta algām, būvējusi ceļus un labojusi jumtus, pētījusi jenotsuņus, finansējusi sev pietuvinātās sabiedrisko attiecību firmas un pielaizīgos medijus, bet jaunām gultām no trim miljardiem pāri palikuši četri miljoni!

Ir pagājuši jau gandrīz divi gadi kopš pandēmijas sākuma, taču veselības aprūpes sistēmas kapacitāte nav daudz uzlabojusies. Tā trīc un dreb pie visām miesām jau pie pirmajiem diviem simtiem trešā viļņa kovidslimnieku. Daugavpils un Rīgas Austrumu slimnīcā jau pastāv iekšējais ārkārtas stāvoklis. Ar 800 kovida pacientiem jau būs jāprāto par jaunu vispārēju ārkārtas stāvokli. Kad slimo skaits pārsniegs tūkstoti, pār latvju zemi nolaidīsies ārprāta nakts – gultasvietu, zāļu, ārstu un medmāsu trūkums.

Un tas ir valstī, kurā dzīvo gandrīz divi miljoni iedzīvotāju? Nu labi – vairāki simti tūkstošu šeit nemaz nedzīvo, bet skrūvē rīģipsi Anglijā, Īrijā un Vācijā, tomēr arī valstī, kurā dzīvo 1,5 miljoni, kolapsa iestāšanos pie nieka 800 pacientiem grūti saprast. Ir bijuši gandrīz divi gadi laika, kuros visvisādi stiprināt veselības aprūpes sistēmu. Trīs miljardi ir iztērēti. Kur tie palika?

Turklāt ir slimnīcas, kuras tām it kā atvēlēto naudu joprojām nav saņēmušas.

Vakar veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) saglabāja amatu, bet tas loģiski – viņa demisiju pieprasīja opozīcijas partija ZZS. Valdošajām partijām ir vairāk balsu Saeimā, un tāpēc jau tās ir valdošās.

Bet tur neko nevar darīt. Kamēr pie varas būs pašreizējais Saeimas sastāvs, turpināsies tāda politika, kāda tā ir pašlaik – āda un gaļa aviācijas menedžeriem, spēļu zālēm, būvnieku karteļiem; ragi un nagi veselības un labklājības nozarei. Iekšas – piāristiem un reklāmistiem, bet iekšu iekšas – tiem, kas strādā reālajā kovida slimnieku aprūpē.



Avots