Policijas neizdarības dēļ varmāka paliek bez soda, cietusī – bez taisnīguma
Kad llze piedzīvoja dzīvesbiedra agresiju, viņa vērsās policijā ar pārliecību, ka viņas tiesības tur aizstāvēs. Taču izrādījās pretēji – pavirša policijas darba dēļ pāridarītājs izrādījās nesodāms. Tiesa uzskatīja, ka izmeklēšanā nav nodrošinātas viņa likumīgās intereses, bet par Ilzes tiesībām uz tiesiskumu piemirsa.
Sestdienas vakarā Ilzes dzīvesbiedrs Aivis pārradās mājās iedzēris un uzvilcies. Sākās strīds. Tā karstumā Aivis Ilzei iespēra, viņa atdarīja ar pļauku – un izsauca pašvaldības policiju. Pēc mudinājuma sagaidīt likumsargus ārā abi no 5. stāva devās lejup. Gājiens izvērtās Ilzes grūstīšanā pret sienām un kaimiņu durvīm. Pie ārdurvīm Aivis viņu pagrūda tā, ka Ilze uz asfalta nokrita uz ceļiem. Viņa nepalika atbildi parādā, un abi uz zemes sāka cīkstēties.
Kautiņš turpinājās līdz policijas atbraukšanai. Aivis pēc pārrunām abu kopīgo mitekli atstāja, Ilze negribēja ierosināt lietu par miesas bojājumiem, jo savainojumi nešķita nopietni. Vakarā sāka pampt sasistais pirksts. Vietējā pašvaldības policija ieteica vērsties Saulkrastu Valsts policijas iecirknī un traumpunktā, ko Ilze arī izdarīja. Tiesu medicīnas eksperts vēlāk liecināja, ka viņai konstatēti aptuveni 23 ķermeņa nobrāzumi un sasitumi, kas raksturojami kā maznozīmīgi. Proti, piekaušanas fakts netiek apstrīdēts, bet strādāt varēs un paliekošu seku jeb invaliditātes nebūs.
Vainīgs, bet nesodīts
Ilze policijā ar iesniegumu vērsās 2019. gada 29. septembrī, bet ziņa par rezultātu pienāca tikai 2020. gada maijā:
ierosināta administratīvā pārkāpuma lieta, bijušajam draugam uzlikts 440 eiro sods.
Taču Aivis lēmumu pārsūdzēja. Arguments – viņu neviens neinformēja nedz par lietas izskatīšanas vietu un laiku, nedz par tiesībām iesniegt paskaidrojumus. Policija atskārta, ka tā tik tiešām bija, lietu izbeidza un sodu atcēla (Aivja redzējumu par notikušo Re:Baltica neizdevās noskaidrot – viņš uz telefona zvaniem neatbildēja).
Policija Aivi bija aicinājusi iesniegt rakstisku paskaidrojumu par notikušā apstākļiem, taču vīrietis neatsaucās. Rezultātā inspektors nolēma sastādīt protokolu un sodīt bez viņa klātbūtnes.
Taču arī protokols bija aizpildīts pavirši. Kā teikts tiesas spriedumā, kas ir Re:Baltica rīcībā, protokolā nebija norādīts, kā izpaudās Aivja izdarītais administratīvais pārkāpums, sniegts skaidrs tā apraksts un norādīta pārkāpuma juridiskā kvalifikācija. Inspektors bija pierakstījis, ka konflikta rezultātā Ilzei smagi sasists tikai pirksts, lai gan ekspertīzē secināts, ka nodarīti daudzpusīgi miesas bojājumi uz dažādām ķermeņa daļām.
Ilze lēmumu par soda atcelšanu pārsūdzēja, bet tiesa to noraidīja. “Izvērtējot sākotnējo lēmumu un lietas materiālus, tiesai nav šaubu, ka starp [..] un [..] ir noticis konflikts, bet tiesa konstatē, ka [..] nav sniegts skaidrs administratīvā pārkāpuma apraksts un nav sniegta precīza pārkāpuma juridiskā kvalifikācija,” teikts spriedumā.
Tiesa norāda, ka procesuālo pārkāpumu dēļ pāridarītājam liegtas “likumā noteiktās tiesības uz aizstāvību”,
taču cietušā tiesības vispār nav ņemtas vērā.
Vienīgās cietušā tiesības, kas spriedumā pieminētas, ir piedalīties lietas izskatīšanā. Arī tās ir pārkāptas – Ilzei neviens par lietas izskatīšanu nepaziņoja.
Neuzmanības kļūda
Ilze, nebūdama jurists, visu izdarīja pareizi, bet viņu pievīla likumsargi – ko viņa nevarēja ne paredzēt, ne ietekmēt. Iespēja netaisnību labot bija tiesai, ierosinot jaunu lietu ar korekti izpildītu protokolu, bet tiesnese apgalvo, ka neesot varējusi, jo iestājies noilgums. Tiesnese Kristīne Evertovska, kura skatīja Ilzes pārsūdzību, skaidro, ka lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā var sākt ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas. Termiņš beidzās 2020.gada 28. martā, un Ilzei par to nebija nojausmas.
Tiesnese norāda uz policijas vainu. “Atcelts lēmums par administratīvā soda piemērošanu var veicināt jaunu pārkāpumu izdarīšanu un mazināt cietušo personu uzticēšanos tiesībsargājošām iestādēm,” saka Evertovska. Viņa atzīmē, ka laikā no lietas sākšanas 2019. gada 29. septembrī līdz atceltā lēmuma pieņemšanai 2020. gada 19. maijā faktiski nekas lietas izmeklēšanā nebija darīts: “Konstatēts, ka nav veikta savlaicīga un pilnvērtīga lietas faktisko un tiesisko apstākļu izvērtēšana”.
Arī citi tiesneši, kam Re:Baltica lūdza vērtēt šo gadījumu, norāda uz nepiedodami ilgo lietas izskatīšanas laiku.
“Mani ārkārtīgi izbrīna, kas ar šo lietu notika laikā, kad tā atradās policijā no notikuma brīža līdz, kad beidzot tika sastādīts administratīvais protokols – astoņi mēneši,” neizpratnē ir Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese Ieva Kulagina. Ilze zina stāstīt, ka šajos mēnešos nomainījies par lietu atbildīgais inspektors. Pirmais aizgāja pensijā.
Policija neizplūst skaidrojumos, kā minētie procesuālie pārkāpumi radās. Vien norāda, ka par notikušo sākta pārbaude, kurā secināts, ka inspektors pārkāpumu pieļāvis neuzmanības dēļ. “Amatpersona apzinās savas rīcības sekas un apņemas turpmāk šādus pārkāpumus nepieļaut,” saka Valsts policijas pārstāve Gita Gžibovska. Inspektoram izteikts aizrādījums.
Izglītošana uz cietušā rēķina
“Šī lieta izgaismo policistu izglītošanas un kvalifikācijas celšanas nepieciešamību, īpaši lietās, kas ir saistītas ar vardarbību ģimenē,” secina juriste un Saeimas deputāte Inese Lībiņa-Egnere (JV), kura arī tiesas spriedumu vērtē kā pretrunīgu. “Situācijā, kad policista veiktu būtisku procesuālu pārkāpumu dēļ cietusī nav varējusi panākt taisnīgu noregulējumu, cietušajai vajadzētu būt iespējai vēlreiz vērsties policijā un lūgt šo lietu izvērtēt pienācīgā kārtībā.”.
Re:Baltica aptaujātie speciālisti un arī tiesnese Evertovska savā spriedumā norāda uz cietušās tiesībām spriedumu pārsūdzēt, un no varmākas prasīt kaitējuma atlīdzinājumu.
Ilze nolēma to nedarīt. “Nav cerību uz valsts taisnīgumu,” viņa nopūšas. “No vienas puses mums saka, ejiet un runājiet, bet no otras – te ir dzīvs piemērs, kas notiek, kad iet un runā. Viss paliek atvilktnē.”
