LĪGO UN JĀŅU DIENAS PANTIŅI




Sen Jānīti gaidījām,
Šitā pate Jāņu diena;
Ganiem piens, ganiem siers,
Govīm bērzu vainadziņi.

Jāņu naktī es Jums vēlu
Atrast skaistu tautu dēlu,
Lai tas ņēmējs būtu gruntīgs
Un, lai izskats ar nav štruntīgs!

Jānits man sieru prasa,
Teica savu Jāņu zāli.
Kas ta tāda Jāņu zāle,
Drīz bij stīva, drīz lunkana?

Viena pate Jāņa zāle
Brīžam gulu, brīžam stāvu;
Kad ierauga jaunas meitas,
Stāvu vien slaistījās.

Līgo nakts jau daudzus gadus
Diktē noteikumus savus:
Alus kausus pilnus liet,
Papardīti meklēt iet,
Kurš tās ziedu atradīs –
Mīlas nakti izbaudīs!

Līgo, līgo, kas tur grīļo?
Pašā meža maliņā,
Jānis Līgu atradis
Papardīti saminis.

Ar skanīgu līgo
Lai Jāņunakts zied.
Lai uguns uz sauli
Un vasaru iet.

Smaržas zālē glāstīs vējš,
Dabu pāršalks zibens spējš.
Vienreiz dzīvē varam mēs,
Sirdi zaudēt papardēs!

Kas spīdēja, kas vizēja
Papardīšu krūmiņā?
Tautu dēla acis dega
Uz meiteņu augumiņu.

Visi gaida Jāņu dienu,
Meitas gaida, puiši gaida,
Puišiem alu, puišiem sieru,
Meitām zāļu vainadziņu.

Par papardes ziedu dainots
Un stāstīts tik daudz,
Bet tikai vienreiz gadā
To cilvēkam ieraudzīt ļauts.

Līgo saule, līgo bite
Pa lielo tīrumiņu,
Saule – ziedus kaltēdama,
Bite – ziedus lasīdama.

Jānīt’s sēd kalniņā,
Mētelītis mugurā;
Lasāt, meitas, Jāņu zāli,
Dāviniet Jānītim.

Es to savu istabiņu
Ar meijam izpušķoju,
Saldu alu darināju,
Līgotājus gaidīdama.

Nāc, Jānīti, līksmoties
Jāņu dienas vakarā,
Tad tev būs medus, siers,
Rupju kviešu plācenīts.

Pērn bij Jāņi, šogad Jāņi,
Citā gadā ar būs Jāņi.
Nu, ļautiņi, priecājaties,
Nav vairs tālu Jāņa diena:
Noies saule, uzlēks saule,
Tad būs pati Jāņu diena.

Nāc nākdama, Jāņu diena,
Daudz tevīm gaidītāju;
Šī dieniņa, rīt dieniņa,
Parīt pati Jāņu diena.

Lakstīgala balsi loka,
Meža galus trīcināja;
Ganu meita gavilēja,
Jāņu dienas gaidīdama.

Visas puķes noziedēja,
Papardīte neziedēja,
Tā ziedēja Jāņu nakti,
Zeltītiemi ziediņiemi.