Kariņa 2 gadus vadītā valdības apkopojums. Ko paspējis paveikt?
Šodien aprit divi gadi, kopš strādā Krišjāņa Kariņa (JV) vadītā valdība.
Kariņa vadītā valdība ir 40.Latvijas vēsturē un kopš neatkarības atjaunošanas 1990.gadā šī ir visilgāk veidotā valdība, jo parlamentā pārstāvētajām partijām bija nepieciešami trīsarpus mēneši, lai vienotos par Ministru kabinetu.
Kariņa skatījumā, valdības divu gadu pastāvēšanas laikā esot spēts nonākt pie kopīga redzējuma, “lai turpinātu ceļu uz labklājības valsti”.
Valsts kancelejā aģentūru LETA informēja, ka, lai arī pagājušā gada epidemioloģiskie notikumi ieviesa korekcijas daudzās jomās un piespieda pārorientēt prioritātes arī valdības dienaskārtībā, paralēli cīņai ar Covid-19 ir turpinājies darbs arī pie iepriekš noteiktajiem uzdevumiem valdības deklarācijā.
“Kopš darba uzsākšanas manis vadītā valdība ir stājusies pretī smagiem izaicinājumiem gan finanšu sektora uzraudzībā, gan arī cīņā ar Covid-19 pandēmiju. Taču vienlaikus īstenojam mūsu valsts attīstībai nozīmīgas pārmaiņas veselības, izglītības, nodokļu un administratīvi teritoriālajā sistēmā,” pauda premjers.
Kariņš uzsvēra, ka valdības kopīgā darba rezultātā ir atgūta valsts starptautiskā reputācija, tas ir ļāvis piesaistīt ekonomikai arī jaunas investīcijas. “Visos valsts attīstībai nozīmīgajos jautājumos, neskatoties uz ļoti plašo piecu partiju koalīciju, šo spraigi aizvadīto divu gadu laikā līdz šim esam spējuši nonākt pie kopīga redzējuma, lai turpinātu uzsākto ceļu uz labklājības valsti,” atzina Ministru prezidents.
Pēc 2018.gada oktobrī notikušajām 13.Saeima vēlēšanām parlamentā ievēlētie politiskie spēki ilgi nevarēja vienoties par Ministru prezidenta amata kandidātu.
Kariņš bija trešais nominētais premjera kandidāts.
Divu gadu laikā Kariņa valdībā mainījušies četri ministri. Pēc tam, kad kultūras ministre Dace Melbārde (NA) tika ievēlēta Eiropas Parlamentā, viņas vietu ministra amatā ieņēma Nauris Puntulis (NA).
2020.gadā amatus zaudēja divi ministri – ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) kura vietā stājās Jānis Vitenbergs (KPV LV), kā arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatu zaudēja Juris Pūce (AP), kura vietā stājās Artūrs Toms Plešs (AP).
