Caur sūdzībām un intrigām mēģina apliet ar “mēsliem” ULUBELI
Mamma daudz strādāja, brāļu un māsu nebija. Kopš sevi atceros, esmu uzaudzis starp grāmatām un suņiem. Pēdējās pāris nedēļās sekoju virpuļiem par un ap dzīvnieku patversmi “Ulubele”.
Man ir bijis tas gods sadarboties un veidot bezmaksas sociālās kampaņas gan Astrīdas Kārkliņas “Labajām Mājām”, gan “Ulubelei”. Šobrīd visai nesmukā veidā Astrīda caur sūdzībām un intrigām mēģina apliet ar mēsliem “Ulubeli”. Ne pirmo reizi.
Kādēļ, labi pazīstot abas ierakumu puses, es ar rokām, kājām, galvu un sirdi esmu “Ulubeles” pusē? Pirmkārt, tādēļ, ka “Ulubelē” pirmais un galvenais ir “No Kill” princips. Neiemidzināt veselu dzīvnieku ne pēc likumā pieļautajām 14 dienām, nedz 30 dienām, nedz miljons dienām. Punkts. Par attieksmi Astrīdas “Labajās Mājās” var lasīt saitē.
Otrkārt, ikviens var aizbraukt uz „Ulubeli”, visas durvis vaļā, izvest kādu mīluli pastaigā un galu galā – ņemt sev līdzi. Kad Astrīda saimniekoja Līčos ar Rīgas finansējumu, durvis žurnālistiem un ziņkārīgajiem bija ciet un dzeloņstieple riņķī.
Treškārt – viss troksnis ir par finansējumu. Pareizāk sakot – par finansējuma atņemšanu konkursā atkārtoti uzvarējušai „Ulubelei”. Kā tas iespējams?
Tas iespējams tā, ka viens labi zināms uzņēmējs, kam pieder ceļu būves un celtniecības firmas un kurš sponsorē pie varas esošos un pretī saņem pasūtījumus, lielu naudas summu esot aizdevis Astrīdai cerībā, ka domes naudas straume, kas paredzēta dzīvnieku labturībai būs garantēta un stabila.
Redzot, ka Astrīdas kantoris pie šīs plūsmas nav ticis, esot sācis nervozēt un “rīkoties”, piesaistot visus, ko nu vien var. Tā apmēram uz šo brīdi izskatās.
Nobeigumā, kā teicu, saite. Un vēl – ir viena vetārste, kuras vārdu, ja vajag, publicēšu. Iesauka viņai ir Daktere Nāve, un tieši viņas ieteiktais padoms patversmēm ir aizgādāt viņsaulē suņus, kurus kādam apnicis uzturēt. Vai nu par dusmīgu, vai par vecu, vai par bailīgu. Par slimajiem pat nav runas. Tāpēc Astrīda un dr.Nāve ir domubiedres.
Paldies.