Video: Krievija ir ceļā uz PSRS jaunu versiju. Vai Baltijas valstis ir apdraudētas?
Igaunijas izlūkdienests publiskojis savu ikgadējo ziņojumu. Un bez pārsteigumiem – tā galvenais fokuss ir Krievijas uzbrukums Ukrainai un notiekošais pašā Krievijā. Viens no Igaunijas izlūku secinājumiem – Krievija pašlaik ir ceļā uz diktatūru un Padomju savienības (PSRS) jaunu versiju.
Turklāt Krievijas režīms šobrīd esot vienlaikus stiprākais un arī vājākais nekā jebkad. No vienas puses – varas koncentrācija un autoritatīvas tendences, no otras – valstī būs cīņa par varu dažādu grupējumu un arī personību vidū.
VIDEO RAKSTA BEIGĀS 🠧
Igauņu ziņojumā – un te jāpiebilst, ka vairākkārt viņu vērtējums pēc tam izrādījies visai pravietisks – maz optimisma par izmaiņām Krievijā. “Nevajag lolot ilūzijas, ka pēc [Vladimira] Putina Krievijā būs demokrātiskas vērtības.”
“Režīms gatavojas vai pieņem mērus, lai nerastos nekāds apdraudējums, un es neredzu sabiedrības revolūcijas iespējamību…
Opozīcijas kustības, dažādas sabiedriskās grupas Krievijas valdība ir vai nu apspiedusi vai nu pārņēmusi savā kontrolē,” sacīja Igaunijas izlūkdienesta šefa Kaupo Rosins.
Pat ja neticamais notikšot, demokrātija Krievijā būšot īslaicīga. Igauņi saka – tur sabiedrības attieksmi veido tas, ka vai nu nav pieredzes dzīvot demokrātijā, vai arī ir negatīvas atmiņas par 90. gadiem.
Un, par spīti neveiksmēm Ukrainā un arī Krievijai netīkamajai Rietumu vienotībai, atbalstot Ukrainu, austrumu kaimiņa mērķi nav mainījušies. Pirmkārt, pakļaut Ukrainu, otrkārt, sagraut Rietumu vienotību un, treškārt, veidot jaunu drošības arhitektūru Eiropā, kur NATO vairs nav līdere. Te Krievija ticot, ka laiks strādā viņu labā un izdosies panākt, ka Rietumiem apnīk, Ukraina piekāpjas, un iepakot to kā savu uzvaru.
Vērtējot Krievijas ārpolitikas centienus, Igaunijas izlūkdienests norādījis, ka pūles tiek veltītas citiem pasaules reģioniem, piemēram, Āfrikai, nevis Rietumiem.
Rietumos, pēc Igaunijas izlūku teiktā, Krievijas diplomātu loma ir vien monotoni atkārtot propagandas melus. Un – arī uztraukties, vai sankciju dēļ vispār saņems algu no Krievijas.
Vēl tiek atzīmēts, ka mērenus panākumus Krievija ir guvusi, mēģinot izveidot sava veida autoritāro režīmu aliansi. Tur jau notiek sadarbība ar Irānu. Atcerēsimies dronus kamikadzes, kas tiek izmantoti uzbrukumos Ukrainai un, pēc izlūkdienesta vērtējuma, šogad sadarbība varētu izveidoties ar vēl kādiem autoritāriem režīmiem. Šeit Krievija redz potenciālu un aicina pievienoties visus, kam ir jebkāds – politisks, ideoloģisks, vēsturisks konflikts ar Rietumiem.
Bet ko mūsu ziemeļu kaimiņi saka par draudiem Baltijas reģionam? Krievija joprojām ir vienīgais eksistenciālais drauds Baltijai. Bet pagaidām Krievijas spēki arī no šī reģiona pārdislocēti uz Ukrainu. Tas gan nenozīmē, ka var atslābt.
Krievijas ārpolitikas ambīcijas nekur nav zudušas, un
Krievijas skatījumā Baltijas valstis ir NATO vājākā vieta. Un – jau pēc pāris gadiem draudi Igaunijai un visam Baltijas reģionam atkal pieaugs.
“Viņš [Krievijas prezidents Vladimirs Putins], visticamāk, izvērtēs situāciju, ātri veidos un atjaunos armiju un tad izlems par nākamajiem soļiem, balstoties uz savu vērtējumu par tā brīža situāciju. Šeit mēs runājam par apmēram četriem gadiem pēc kara Ukrainā beigām. Tad Krievija varētu būt gatava piedzīvojumiem mūsu virzienā,” sacīja Rosins.
Ko darīt? Igauņu atbilde ir visai loģiska – visiem spēkiem palīdzēt Ukrainai un neslēpt NATO gatavību sevi aizstāvēt.
[presto_player id=24330]
