Apģērbam turpmāk ieviesīs papildu nodokli. Drēbes maksās dārgāk.
Lai sasniegtu mērķus atkritumu šķirošanā, plānoti papildu nodokļi, tostarp apģērbam 50 centi par kilogramu.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere “Latvijas Zaļā punkta” ikgadējā konferencē “Latvija – valsts bez atkritumiem” pavēstīja, ka dabas resursu nodokli varētu attiecināt uz plašāku produktu klāstu.
Tas varētu attiekties uz vienreizlietojamiem plastmasu saturošiem izstrādājumiem, piemēram, mitrajām salvetēm, baloniem, tabakas izstrādājumiem ar filtriem, plastmasu saturošiem zvejas rīkiem.
Tāpat nodokli paredzēts piemērot riepām, uz kurām tas vēl neattiecas, un apģērbam, apaviem, mājas tekstilam. Konferencē izskanēja precīzs nodokļa apmērs tekstilizstrādājumiem – 50 centi par vienu kilogramu.
Būs jāmaksā par nepārstrādāto plastmasu. Kopš pagājušā gada katra Eiropas Savienības dalībvalsts kopējā bloka budžetā maksā 80 centus par katru nepārstrādāto plastmasas kilogramu, un Latvija šķiras no vairāk nekā 20 miljoniem eiro gadā.
Latvijā atkritumus šķiro 79% iedzīvotāju, liecina “Zaļā punkta” un SKDS aptauja. Attieksme uzlabojas, jo 2020. gadā atkritumus šķiroja 60%, bet 2011. gadā tikai 36 procenti. Visapzinīgākie šķirotāji ir Zemgalē (88%), seko Vidzeme (81%), Kurzeme (79%) un Latgale (75%), atkritumus šķiro 76% rīdzinieku, kamēr 2018. gadā tikai 45 procenti.
Taujāti par iemesliem, kādēļ atkritumus nešķiro, 51% norādījuši, ka tuvumā nav pieejami vajadzīgie konteineri, 35% ir ieradums visu izmest vienuviet, 30% šķirošana rada neērtības, 13% nav saprotams iemesls, kādēļ jāšķiro.
Visbiežāk šķirotie atkritumi ir stikla pudeles un burkas (ko šķiro 87% aptaujāto), plastmasas PET pudeles (81%), baterijas (69%), papīrs un kartons (67%). Vismazāk Latvijā šķiro nevajadzīgo tekstilu (19%), nolietotās riepas (29%) un bioloģiskos atkritumus (29%).
Eiropas Savienība noteikusi, ka dalībvalstīm tekstila šķirošanas sistēma jāizveido līdz 2025. gadam, bet Latvijā tā darbību sāks jau no nākamā gada. “Forta Research” aptaujā secināts, ka šādas sistēmas ieviešanu Latvijā atbalsta 91% aptaujāto.
