Brūsam Vilisam diagnosticēta afāzija. Kas tā par slimību?

Brūsam Vilisam diagnosticēta afāzija. Kas tā par slimību?
Foto: Cortespia

Aktierim Brūsam Vilisam, kurš lielākajai daļai cilvēku saistās ar varonīgu tēlu asa sižeta filmās, diagnosticēta kaite, kas var laupīt runas un runātā saprašanas spējas.



Vilisa ģimene sociālajos tīklos ziņoja, ka Viliss pēc nesenās diagnozes jau piedzīvojis problēmas, kas saistītas ar šo kaiti.

Afāzija ietekmē to smadzeņu daļu, kas atbild par valodu un parasti atrodas kreisajā pusē. Šī kaite var veidoties pēc infarkta, galvas traumas, smadzeņu audzēja, infekcijas vai demences dēļ. Simptomi ir saistīti ar runas un runātā saprašanas grūtībām.

Pastāv divas afāzijas kategorijas – plūstošā un neplūstošā afāzija – atkarībā no skartā smadzeņu reģiona un simptomiem. Visplašāk sastopamais neplūstošās afāzijas veids ir Broka afāzija, kas parādās kad bojāta tiek smadzeņu priekšējā daiva, parasti kreisā puse, vēstīts izdevumā “Live Science”.




Broka afāzijas simptomu vidū ir runas traucējumi, kad cilvēkam būtiski samazinās vārdu krājums un viņš sāk runāt īsos teikumos. Grūtības rodas arī citu sacītā uztveršanā. Dažos gadījumos var rasties arī kustību traucējumi, piemēram, vājums vai paralīze ķermeņa labajā pusē.

Plūstošās afāzijas izplatītākais veids savukārt ir Vernikes afāzija, kas rodas pēc tam, kad bojāta ir Vernikes smadzeņu daļa, kas atbild par valodu. Cilvēks, kuram diagnosticēts šis afāzijas veids, runā garos un grūti saprotamos teikumos, tajos iekļaujot nevajadzīgus vai izdomātus vārdus. Arī šajā gadījumā cilvēkam ir grūti saprast, ko saka citi.

Tā saucamā globālā afāzija parādās, kad tiek bojāta liela daļa smadzeņu reģiona, kas atbild par valodu. Tādā gadījumā cilvēkam ir ļoti lielas grūtības runāt vai uztvert sacīto.

Nav ziņu, kāds afāzijas veids diagnosticēts Brūsam Vilisam, kuram šogad apritēja 67 gadi, kā arī nav ziņu par to, vai viņš piedzīvojis infarktu vai kādu citu nelaimi, kas noveda līdz afāzijai.



Avots