Niku Endziņu pilnībā attaisno par it kā viltus ziņu izplatīšanu

Foto: LETA

Rīgas apgabaltiesa ir atcēlusi pirmās instances tiesas spriedumu daļā par Nika Endziņa atzīšanu par vainīgu un sodīšanu pēc Krimināllikuma 231.panta pirmās daļas. Niks Endziņš ir atzīts par nevainīgu pret viņu celtajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 231.panta pirmās daļas un attaisnots. Ne prokuratūra, ne lietā par cietušo atzītā Veselības ministrija šo spriedumu nav pārsūdzējusi, tādējādi konstatējams, ka tiesas spriedums šajā daļā ir galīgs, jo tas ir stājies likumīgā spēkā.



Apgabaltiesa atzina Niku Endziņu par nevainīgu apsūdzībā par to, ka viņš izdarīja rupju sabiedriskās kārtības traucēšanu, kas izpaužas acīmredzamā necieņā pret sabiedrību, ignorējot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot cilvēku mieru un iestāžu darbu. 2020.gada 30.janvārī Niks Endziņš vietnē www.facebook.com publicēja videoierakstu, kurā norādīja, ka “šodien Latvijas infektoloģijas slimnīcā tika ievests pirmais pacients, kurš ir slims ar koronas vīrusu un tas nav joks… stāsts ir tāds, ka latviete no Ķīnas ielidoja Latvijā un viņai lidostā palika slikti, iedomājieties? Un tad viņa aizbrauca ar taksi līdz centram, un no centra, ar tramvaju brauca uz slimnīcu viena pati”.

Apsūdzībā norādīts, ka minētais apgalvojums neatbilda patiesībai, jo konkrētajā periodā oficiāli netika reģistrēts neviens saslimšanas gadījums. Prokuratūras ieskatā N.Endziņš ar savām darbībām dezinformēja sabiedrību par faktisko situāciju valstī saistībā ar vīrusa izplatību, tādējādi lika apšaubīt Slimību profilakses un kontroles centra un pārējo iesaistīto iestāžu kopējo darbību, mudinot domāt, ka sabiedrība netiek informēta un valsts slēpj no iedzīvotājiem nozīmīgu informāciju.

Apgabaltiesa konstatēja, ka N.Endziņa mērķis, publicējot apsūdzībā norādīto videoierakstu, nebija kādu maldināt, bet brīdināt par vīrusa izplatību. N.Endziņš, saņemot ziņu no personas, kura strādā medicīnas iestādē, bija pilnībā pārliecināts, ka ziņas par vīrusa slimnieku Latvijā ir patiesas.

Apgabaltiesa ņēma vērā, ka N.Endziņš publicēto informāciju nav izdomājis, bet videoierakstā publicētās ziņas faktiski pārstāstījis no personas, kuru pazīst un kura strādā medicīnas iestādē. Secināms, ka N.Endziņš videoierakstā pauda savu personīgo viedokli, paužot savu subjektīvo vērtējumu par konkrēto vīrusu, un minētais nav vērtējams kontekstā ar apzināti rupju sabiedriskās kārtības traucēšanu.

Tiesas spriedumā norādīts, ka kriminālprocesa materiālos nav neviena pierādījuma, ka kādai iestādei būtu nodarīts kāds kaitējums vai traucēts tās darbs. Veselības ministrijas sabiedrisko attiecību speciālistu darbs, informējot sabiedrību par situāciju veselības aprūpē kontekstā ar N.Endziņa pausto videoierakstu, nav vērtējams kā iestādes darbības traucēšana, jo visas Veselības ministrijas aptaujātās padotības institūcijas atzina, ka ar N.Endziņa videoierakstu iestāžu, slimnīcu darbībai nekāds kaitējums nav nodarīts, iedzīvotāji pēc palīdzības vai informācijas pie viņiem nav vērsušies.

Vēl turpinās tiesvedības process par N.Endziņa apsūdzību daļā pēc Krimināllikuma 78.panta otrās daļas. Par Rīgas apgabaltiesas spriedumu šajā daļā Augstākajā tiesā ir iesniegta kasācijas sūdzība.



Avots

Facebook Notice for EU! You need to login to view and post FB Comments!