Sēdošs dzīvesveids var pat dubultot pāragras nāves risku
Pētījumā noskaidrots, ka desmitiem gadu, kas pavadīti, sēžot uz dīvāniem un krēsliem, var ievērojami saīsināt cilvēka dzīvi.
Kā rakstīts izdevumā “Science Daily”, Norvēģijas pētnieku komanda, kas 20 gadu laikā sekoja līdzi vairāk nekā 23 tūkstošiem pieaugušo, noskaidroja, ka tie cilvēki, kuri šajā laikā bija mazāk aktīvi, bija divreiz lielāka pāragras nāves riska priekšā nekā tie, kuri bija fiziski aktīvi.
“Lai gūtu pēc iespējas lielāku labumu no fiziskām aktivitātēm un samazinātu pāragras nāves risku, ir jāturpina būt fiziski aktīvam ilgstoši,”
teica pētījuma autore Trīne Moholda.
Piecelties no dīvāna turklāt nekad nav par vēlu, jo pāragras nāves risku var samazināt, fiziskas aktivitātes sākot arī vēlāk dzīvē, pat tad, ja iepriekš cilvēks nav bijis īpaši fiziski aktīvs.
Pētījumā bija iesaistīti 20 gadu veci un vecāki Norvēģijas iedzīvotāji, kuri tika sadalīti divās grupās, vadoties pēc to piekoptā fizisko aktivitāšu daudzuma. Visi dalībnieki tika pārbaudīti periodos no 1984. līdz 1986. gadam un no 2006. līdz 2008. gadam.
Visi pētījuma dalībnieki tika novērtēti kā neaktīvi, vidēji aktīvi (mazāk nekā divas stundas fizisku aktivitāšu nedēļā) vai ļoti aktīvi (divas vai vairāk stundas fizisku aktivitāšu nedēļā).
Līdz 2013. gada beigām to cilvēku vidū, kuri abos minētajos periodos bija neaktīvi, bija divas reizes vairāk mirušo nekā ļoti aktīvo cilvēku vidū.
Zināms, ka pat neliels fizisko aktivitāšu daudzums var ievērojami samazināt pāragras nāves risku. Pētījumā noskaidrojās, ka tiem cilvēkiem, kuri bija vidēji aktīvi abos periodos, par 60 procentiem samazinājās pāragras nāves risks, bet par 90 procentiem nāves risks tieši no sirdsslimībām.
Pētījuma rezultāti tika prezentēti medicīnai veltītā konferencē un publicēti arī zinātniskajā žurnālā.
