Pēterim izdevies nofotografēt Latvijā tik reti sastopamo žņaudzējčūsku (foto)
Gludenā čūska – Latvijas vienīgā žņaudzējčūskas sugas pārstāve dabā ir sastopama ļoti reti, tomēr Pēterim Dambergam vakardien, 14.augusta pēcpusdienā, Slīteres Nacionālajā parkā izdevās tādu ne tikai satikt, bet arī iemūžināt fotogrāfijā.
Pēteris: “Čūska atradās Slīteres Nacionālajā parkā, Bažu purvā, slēpās zem skārda plāksnes. Pateicoties vidēji siltajai gaisa temperatūrai, tā nevēlējās uzreiz sākt strauji kustēties.”
Slīteres Nacionālā parka “Facebook” lapā atrodama šāda informācija par šo reti sastopamo čūsku sugu.
Baidīties no šīs čūskas neesot iemesla, jo bīstama tā ir tikai ķirzakām, kas veido čūskas ēdienkartes lielāko daļu. Gludenā čūska ir cilvēkam pilnīgi nekaitīgs radījums, norādījis Slīteres Nacionālā parka eksperts Vilnis Skuja un papildinājis, ka ziņas par šo čūsku atrašanu ir ļoti svarīgas, jo šī ir ļoti reta čūsku suga, kas Latvijā sastopama vien Rīgas līča piekrastē – posmā no Kolkas līdz Ādažu poligonam.
Norādīts, ka gludenā čūska nav indīga. Tā savus upurus nogalina nožņaudzot, bet uzreiz jāpasaka, ka gludenā čūska nemēdz būt garāka par 0,7 m, tāpēc cilvēku, kaķi, suni nekādi neapdraud.
Tā ir īsta čūska un to nekādi nevar sajaukt ar glodeni, kura ir bezkāju ķirzaka. Nezinātājs, pavirši skatoties, to drīzāk sajauks ar odzi, kurai kāds uz muguras padzēsis raksturīgo zig-zag zīmējumu.
Gludenā ir slaidāka par odzi, tās acu zīlītes ir apaļas (odzei šauras vertikālas strīpiņas). Gludenajai čūskai nav izteikts kakla sašaurinājums. Augusta beigās – septembra sākumā tās dzemdē sprīdi garus čūskulēnus, bet mēneša beigās tās dosies ziemas guļā, no kuras modīsies vien nākamā gada aprīlī.
Ja dzīvojat Rīgas līča piekrastē un jums nav epistemofobija (bailes no čūskām), katru sastapto brūngano čūsku apskatiet rūpīgi, jo tā var izrādīties gludenā čūska. Lūgums to nofotografēt un ziņu atsūtīt Dabas aizsardzības pārvaldes ekspertiem uz epastu info@daba.gov.lv. Visas ziņas tiek apkopotas un izmantotas, vērtējot populācijas stāvokli.
