Fakti par acs plakstiņu raustīšanos
Vai kādreiz, kad koncentrējies kādam svarīgam darbam vai tikai nevērīgi veries tālumā, esi sajutis, ka tavs plakstiņš pulsē? Kāpēc tā notiek un vai par to ir vērts uztraukties? Atbild nervu ārste Santa Ašmane, neiroloģe Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā un GK Neiroklīnika.
Tā sauktais nervu tiks ir ļoti izplatīta parādība. Daudziem šādas epizodes bijušas jau bērnībā un pieaugušā vecumā tās atsākas stresa situācijās. Nervu patvaļīgas raustes jeb tika iemesli pilnībā nav izpētīti, taču to saista ar iedzimtību, izmaiņām hormonu – dopamīna, serotonīna – vai citu neiromediatoru sistēmā.
Visbiežāk tiks parādās bērniem, uzsākot skolas gaitas, it īpaši priekšlaicīgi dzimušajiem un tiem, kam bijusi hipoksija – skābekļa deficīts organismā.
Pieaugušo vecumā tiku biežāk novēro cilvēkiem ar ļoti augstu atbildības sajūtu un perfekcionistiem.
Plakstiņa raustīšanos var veicināt neizgulēšanās un arī iepriekšējā vakarā lietots alkohols.
Varu jūs mierināt – parasti apkārtējie plakstiņa raustīšanos nemaz tik ļoti nepamana. Saprotu, ka tas šķiet traucējoši, taču – jo pati vairāk pievērsīsiet tikam uzmanību vai mēģināsiet tam pretoties, jo vairāk tiks pastiprināsies.
Ja tiks ir vienā vietā, ilgst dažas minūtes un ne vairāk kā piecus mēnešus pēc kārtas, īpaša izmeklēšana un ārstēšana nav nepieciešama. Vienkārši jācenšas labāk izgulēties, vairāk atpūsties, mēģināt kontrolēt, mazināt stresu un mainīt attieksmi pret stresa faktoriem. Piemēram, ja jūs uztrauc kāds projekts vai laika limits, kurā veicams noteikts uzdevums, varbūt iespējams pagarināt termiņu vai atteikties no kāda darba, lai mazinātu uztraukumu.
Savukārt, ja tika agrāk nebija, bet tagad kļuvis pastāvīgs, izteiktāks vai ilgāks, turpinās mēnešiem un ir arī citas sūdzības, piemēram, trauksme, slikts miegs, svārstīgs asinsspiediens, paātrināts pulss, galvassāpes, tad gan vajadzētu vērsties pie neirologa.
