Cilvēka zarnās atrasti 70 tūkstoši iepriekš nezināmu vīrusu
Zinātnieki cilvēka zarnās identificējuši 70 tūkstošus iepriekš nezināmu vīrusu, kas inficē tur dzīvojošās baktērijas. Kā šie vīrusi ietekmē cilvēka organismu, joprojām nav zināms.
Zarnu mikroflora jeb mikrobu kopums, kas atrodas mūsu zarnu traktā, spēlē nozīmīgu lomu ēdiena sagremošanā un imūnsistēmas regulēšanā, vēstīts zinātnes izdevumā “Live Science”. Tomēr daudzos pētījumos ir parādīta saikne starp nelīdzsvarotību zarnu mikroflorā un dažādām kaitēm, piemēram, aknu slimībām, lieko svaru un alerģijām.
Biedējoši ir tas, ka mēs par zarnu mikrofloru zinām ļoti maz. Lai arī tajā ir virkne dažādu mikroorganismu – to skaitā baktērijas un vīrusi – iepriekšējos pētījumos zinātnieki ir koncentrējušies lielākoties uz zarnu baktērijām, jo tās ir vieglāk identificēt.
Jaunajā pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Cell”, zinātnieku grupa, lai identificētu vīrusus, izmantoja tā saucamo metagenomikas metodi. Ar šo metodi var izanalizēt visu zarnu mikrofloras ģenētisko materiālu un atrast individuālas gēnu pazīmes. Tādā veidā zinātnieki izanalizēja vairāk nekā 28 tūkstošus zarnu mikrofloras paraugu, kas tika savākti no 28 pasaules valstīm.
Šajā procesā atklājās vairāk nekā 140 tūkstoši vīrusu sugu genomu, kas mīt cilvēka zarnās (atsevišķa cilvēka zarnās gan ir tikai neliela daļa šo vīrusu sugu). Lai arī zarnās mīt dažādi vīrusi, zinātnieki koncentrējās uz tiem, kas var inficēt baktērijas, jeb bakteriofāgiem.
Tas tika darīts tāpēc, ka zinātniekiem joprojām ir ļoti maz informācijas, kā bakteriofāgi ietekmē cilvēka organismu un veselību. Tiesa, ir pavisam skaidrs, ka lielākā daļa bakteriofāgu ir cilvēkam nekaitīgi. Tie vienkārši ir daļa no mūsu organisma mikrofloras.
Bakteriofāgi varētu spēlēt centrālo lomu zarnu mikroflorā, piemēram, piešķirot baktērijām nozīmīgas īpašības un ietekmējot to evolūciju.
Šos bakteriofāgus zinātnieki apkopoja jaunā datubāzē, kuru varēs izmantot nākotnes pētījumos.
