Pēteris Apinis: nejēdzīgi ierobežojumi vairo neticību vakcīnai

Pēteris Apinis: nejēdzīgi ierobežojumi vairo neticību vakcīnai
“Ja valsts nejauktos medicīnas lietās, atdotu vakcinācijas procesu privātajām medicīnas iestādēm, vienotos par apmaksu, kas būtu aptuveni 20 vai 30 miljoni eiro, tad pēc diviem mēnešiem Latvijas iedzīvotājiem būtu kolektīvā imunitāte, mums nevajadzētu maskas, mājsēdes, bērni atgrieztos skolā un mēs – savās darba vietās.” Foto: la.lv

Saruna ar ārstu, bijušo veselības aizsardzības ministru Pēteri Apini.



Kas notika ar Ilzi Viņķeli?

Vai tad ar viņu kaut kas notika?

Viņu atlaida.

Ai, es jau satraucos, ka kaut kas nopietns noticis.

Veselības ministrija steidzamības kārtā izsludinājusi konkursu uz Vakcinācijas projekta biroja desmit vakancēm, solot maksāt algā līdz 4900 eiro. Vai šāds birojs ir nepieciešams? Vai tā nebūs barotne kādiem partijai „Attīstībai/ Par!” pietuvinātiem cilvēkiem?

Esmu dzirdējis, ka darbam birojā pieteikušies vairāk nekā 400 kandidātu, jo šiem kandidātiem nav vajadzīgas speciālas zināšanas. Es lāga nesaprotu, kāpēc šāds birojs vajadzīgs. Ja valsts nejauktos medicīnas lietās, atdotu vakcinācijas procesu privātajām medicīnas iestādēm, vienotos par apmaksu, kas būtu aptuveni 20 vai 30 miljoni eiro, tad pēc diviem mēnešiem Latvijas iedzīvotājiem būtu kolektīvā imunitāte, mums nevajadzētu maskas, mājsēdes, bērni atgrieztos skolā un mēs – savās darba vietās. Būtu jau izdotas vakcinācijas pases lidojumiem uz siltajām zemēm un slēpošanas kūrortiem. Šo procesu nekad nevar veikt valsts slimnīcas ar padomēm, valdēm, birokrātiem un ministrijas viedokli mantras formā. Vakcināciju ātri un precīzi var veikt konsorcijs no VC4, VCA, ARS, MFD, Baseina slimnīcas, Gulbja laboratorijas, Centrālās laboratorijas un varbūt vēl kādas struktūras. Viņi pat spētu aizņemties vakcīnas, piemēram, no Somijas, un uzsākt vakcināciju parīt. To nevar ministrija, un diezin vai spēs labi atalgotais vakcinācijas projekta birojs. Privāto kompāniju rīcībā ir personāls, autotransports un loģistika (katru dienu zāles taču tiek piegādātas visām Latvijas aptiekām), pieredze (laboratorijas taču mācēja paņemt un savākt Covid-19 testus no visas Latvijas).

Problēma nav medicīnā, problēma ir valdībā un Veselības ministrijā, kur nav ārstu un kur mediķu viedoklī neklausās.

Kāpēc Izraēlā ir jau vakcinēti trīs miljoni valsts iedzīvotāju, bet Latvijā vēl nav pat 10 tūkstoši?

Ja saskaita ārstus – Rīgas Medicīnas institūta un Rīgas Stradiņa universitātes absolventus, tad visvairāk strādā Latvijā, bet otrajā vietā – Izraēlā. Mūsu augstskolas absolventi šobrīd ieņem vadošās pozīcijas Izraēlas medicīnā, bet daži ir tieši saistīti ar vakcinēšanas darba organizāciju. Izraēlai RMI izglītība, t.sk., kara katedras sniegtās zināšanas, ir gana labas. Latvijā mediķu viedokli valdība neuzklausa. Nav nekādu problēmu piezvanīt uz Izraēlu medicīnas ģenerālim, vadošajam anestezioloģijas profesoram, vadošajam epidemiologam un krievu (un dažkārt pat latviešu) valodā pajautāt – kā jūs to darāt? Un viņi ar prieku padalīsies savās zināšanās un pieredzē. Es minēšu piemēru, ko man stāstīja mans draugs, kas strādā lielā Izraēlas slimnīcā – vienu dienu slimnīcā ieradās 20 cilvēki un paspēja novakcinēt visus – ārstus, māsas, tehnisko personālu, pacientus (nepotēja tos, kas relatīvi nesen bija pārslimojuši Covid-19).

Un divas pamatatziņas, ko ļoti vajadzētu dzirdēt mūsu Veselības ministrijai – vakcinēšana pret Covid-19 nav vakcinēšana pret difteriju un stingumkrampjiem bērniem plānveida kārtībā. Par šo vakcinēšanu ir labi jāmaksā, bet tas attaisnojas. Izraēlas ministrija par šo vakcinēšanu maksā desmitkārt vairāk, nekā plānojusi mūsu ministrija. Un otrs – pietrūkt var ne tikai vakcīnu un darbaroku, bet arī viena kubikcentimetra šļirču, un ļoti ātri var iztērēt visus insulīna šļirču krājumus.

Patiesībā pat Izraēlas veselības ministrs Jūlijs Ēdelšteins ir sazvanāms mana vecuma džentlmenis no Černovciem ar Maskavā gūtu izglītību.

Vai valsts augstākajām amatpersonām nevajadzētu rādīt piemēru un vakcinēties? Citādi rodas iespaids, ka valdības vadītājs, ministri un deputāti baidās no potēm kā nīlzirgi? Varbūt tiešām baidās?

Latvijas iedzīvotājus mēs varētu iedalīt četrās grupās. Pirmā – kas nebaidās ne no Covid-19, ne no vakcīnas. Es piederu šai grupai un ar prieku vakcinēšos, tiklīdz man tāda iespēja tiks dota. Otrā grupa baidās no slimības un nebaidās no vakcinācijas. Jādomā, ka tā ir lielākā ļaužu grupa, un šos cilvēkus mēs varētu saukt par pragmatiķiem, uz kuriem būvēta valsts. Lielākā daļa manu kolēģu un manu paziņu loks ietilpst šajā grupā, kas nevēlas saslimt un pieredzēt komplikācijas, paliekošas blaknes vai nonākt reanimācijas nodaļā, tādēļ ar nepacietību gaida vakcinācijas iespēju. Trešā grupa nebaidās no slimības, bet baidās no vakcinācijas. Un šādu ļaužu ir daudz, viņu viedoklis ir cienījams, taču, manuprāt, problemātisks. Un ir ceturtā grupa, kuras tipisks piemērs ir Krišjānis Kariņš, kas baidās gan no slimības, gan no vakcīnas. Viņš ir gatavs sagraut valsti, lai tikai visi no viņa izolētos, sēdētu Pļavnieku dzīvoklī, nēsātu desmit maskas un neļautu bērniem iet uz skolu. Un tajā pašā laikā viņš ir izlasījis briesmu stāstus par nāvi no vakcinācijas un sev vakcinētāju tuvumā nelaidīs. Starp citu, Izraēlā vakcinācijas procesa sākumā, kad televīzijas kameru priekšā vakcinējās premjerministrs un veselības ministrs, viņi atzina, ka rēķinās ar vienu ļoti smagu komplikāciju vai nāvi uz miljonu vakcīnu. Šobrīd Izraēlā ir viens ar vakcināciju vairāk vai mazāk saistīts nāves gadījums (vakcinēto skaits tuvojas trim miljoniem), bet nevakcinējoties nāves gadījumu skaits uz miljonu iedzīvotāju būtu daudz lielāks.

Kas to zina, kā būs pēc laika, bet pagaidām ir iespaids, ka diezgan liela daļa sabiedrības nav gatava vakcinēties. Vieni tic, ka viņus sačipos, citi baidās no blaknēm. Pat mediķi ir ne visai naski uz vakcinēšanos. Bet tad vajag vakcinēties vai nevajag? Ko jūs iesakāt?

Es tiešām katru dienu lasu starptautiskus ziņojumus un informāciju, to pašu, ko saņem dažādu pasaules valstu ārstu biedrību līderi. Un šajā informācijas telpā ir gan pārliecība, gan nogaidoša attieksme, gan šaubas un bažas. Mana attieksme pret vakcīnām ir – šobrīd vakcinācija ir vienīgā metode, kā pārtraukt šo psihopandēmiju. Bailes no Covid-19 ir pārspīlētas, kas noved pie panikas un nelīdzestības ārstniecībā, pie depresijas, trauksmes, kas samazina imunitāti un organisma pretestības spējas, taču šobrīd vienīgā izeja no šīs globālās psihozes ir vakcinācija. Vakcīnas nav čipi, vakcīnas nav bīstamas, vakcīnas nerada saslimšanu ar Covid-19.

Es vakcinēšos, tiklīdz tas būs iespējams, bet neesmu pārliecināts, ka Latvijas valdība man sagādās šādu iespēju tuvākajā laikā. Ja man godīgi jāatbild uz jautājumu – cik daudz es ticu pašreizējai vakcīnai , es atbildēšu – par 80%. Un ticu, ka vakcīnu ražotāji un zinātnieki strādā tālāk, lai ar katru mēnesi šī vakcīna būtu labāka, ar mazāk iespējamām blaknēm. Es, protams, esmu izlasījis Norvēģijas ārstu iniciētās diskusijas par to, ka šobrīd nevajadzētu vakcinēt ļoti vecus cilvēkus ar daudzām blakusslimībām, esmu lasījis ļoti profesionālu pētnieku viedokli, ka nevajadzētu šo vakcīnu saņemt bērniem, grūtniecēm utt. Tātad – es esmu pilnīgi pārliecināts par vakcinēšanas nepieciešamību, bet esmu gatavs pieņemt, ka cilvēkiem ir pretrunīgs viedoklis.

Dzirdam par „Pfizer”, vēl uz Latviju ir atnākusi „Moderna”. Ir dzirdēts par „Johnson&Johnson”. Un par „Sputņik”, kas gan Latvijā nebūs pieejama. Kāda ir atšķirība?

Sarežģītāku jautājumu uzdot nav iespējams. Šobrīd pasaulē ir vismaz 80 ceļi, kādā veidā mēģina radīt unikālu, iedarbīgu vakcīnu pret Covid-19. Mērķis ir viens – likt organismam radīt iespējami spēcīgas, efektīvas, ilglaicīgas antivielas pret Covid-19 vīrusu. Minēšu vienu ceļu, par ko vakar lasīju. „Medicago.Inc.” ­ koncepcija pamatojas uz to, ka var izmantot augus rekombinanto, vīrusiem līdzīgo daļiņu ražošanai. Šīs daļiņas var konstruēt, lai iegūtu nepieciešamos gripas HA proteīnus vai koronavīrusu, tai skaitā, SARS-CoV-2 proteīnus, kas būtu identiski superkapsīda receptoriem, piemēram, S receptoram SARS-CoV-2 gadījumā. Tātad ražot proteīnu kā vakcīnu, pret kuru cilvēka organisms radītu antivielas.

Kā nespeciālists es varu tikai jūsmot par cilvēku domāšanas veidu un izpētes dziļumu. Aiz katras no šīm vakcīnām – gan aiz „Pfizer/BioNTech”, gan aiz „Sputņik” stāv izcili zinātnieki un pētnieki, bet, protams, drošības un kontroles kritēriji Eiropas Savienībai un Krievijai ir atšķirīgi.

Visu interviju lasiet nra.lv



Avots