Kāpēc mutes un deguna aizsega valkāšana un citi ierobežojumi nepalīdz cīņā pret Covid-19?
Kādēļ par spīti pieņemtajiem pulcēšanās ierobežojumiem Covid-19 saslimstības rādītāji turpina augt, un vai būs Latvijā būs jāierobežo pārvietošanās – par to šovakar Latvijas Televīzijas raidījumā “Šodienas jautājums” diskutēja Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs un Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs Ģirts Briģis.
Kā skaidroja Perevoščikovs, salīdzinājumā ar pavasari, būtiski ir mainījusies cilvēku uzvedība. “Vīruss nav mainījies, ir mainījusies cilvēku uzvedība. Pavasarī cilvēku uzvedība bija galvenais, kas palīdzēja vīrusu apturēt. Piesardzības pasākumi nav mainījušies, tas nozīmē, ka mēs mazāk ievērojam distancēšanos kā pavasarī,” skaidroja eksperts.
Kā liecina SPKC dati, pusē gadījumu nav iespējams noskaidrot infekcijas avotu, taču otri 50% lielākoties saistīti ar inficēšanos mājsaimniecībās, slimnīcās un pansionātos. Lai izvairītos no transmisijas mājokļos, Covid-19 inficētos un to kontaktpersonas izvietos viesnīcās.
Vaicāts, vai šāda reakcija nav novēlota, Briģis atbildēja apstiprinoši, gan piemetinot, ka “labāk vēlāk nekā nekad”.
Sarunas noslēgumā Perevoščikovs atgādināja, ka “vīruss neizplatās pats par sevi – mēs to izplatām. Jebkādas tikšanās klātienē svētkos ir nedrošas. Mēs nezinām, vai pēc divām dienām neparādīsies simptomi, vai neesam inficējušies.
Labākā dāvana tuviniekiem un draugiem šoreiz ir drošība un veselība, nevis mūsu klātbūtne”.
Jau vēstīts, ka, situācijai neuzlabojoties, valdība varētu lemt par tā sauktā lokdauna ieviešanu, ierobežojot pārvietošanos.
Visu raidījumu SKATIES ŠEIT.
