Uzzini, kāpēc kaķi ņaud!
Katru dienu tavs kaķis ik pa laikam laiski ienāk istabā, kur tu strādā vai atpūties, un izdod spalgu ņaudienu. Lai arī tu kaķu valodā, visticamāk, nerunā, ir skaidrs, ka kaķis ir novārdzis badā, jo tu dažas stundas viņu neesi barojis.
Mājas kaķi ir unikālas radības, jo savu balsi izmanto gandrīz tikai, lai komunicētu ar cilvēku. Kaķi savā starpā ņaud ļoti reti, tiesa, aurot viens uz otru tie nekautrējas. Lai nu kā – kāpēc tavs pūkainais draugs mēdz ar tevi tik daudz pļāpāt? Zinātnes izdevuma “Live Science” eksperti saka, ka atbilde slēpjas šo dzīvnieku pieradināšanā.
Pirms kaķis vienojās ar cilvēku un pirms teju 10 tūkstošiem gadu sāka dzīvot ciešā tuvībā, šis dzīvnieks bija vientuļnieks, grāmatā “The Domestic Cat: The Biology of Its Behaviour” raksta tās autori Džons Bredšovs un Šarlote Kamerona-Beumonte.
Ņemot vērā, ka šie senie, nepieradinātie kaķi reti saskārās ar citiem savas sugas pārstāvjiem, tiem nebija nepieciešams komunicēt, izmantojot balsi. Tā vietā šie mežonīgie kaķi lika lietā ožu un atstāja smaržzīmes, berzējoties gar noteiktiem objektiem vai urinējot attiecīgajās vietās. Tādā veidā kaķim nevajadzēja nonākt aci pret aci ar citu kaķi, lai komunicētu.
“Kāpēc izmantot balsi, kad daudz efektīvāks ir citu maņu lietojums?” teica dzīvnieku psiholoģijas un uzvedības eksperts Džons Raits.
Zināms, ka cilvēkiem nav tik laba oža kā kaķiem, kā arī mēs lielākoties neatbalstām kaķa urinēšanu visās malās un neurinējam paši, lai kaut ko pateiktu savam mincim. Tieši tāpēc kaķi ar cilvēku komunicē tādā veidā, kāds ir vislabākais, lai tie panāktu to, ko vēlas.
“Viņi ar manipulatori. Ņaudēšana tiem ir kļuvusi par rīku,” piebilda Raits.
Daudzi kaķi ir iemācījušies veselu virkni ņaudienu veidu, kas katrs pauž citādu vajadzību un emocijas. Piemēram, tavs kaķis var ņaudēt vai ņerkstēt, sveicinot tevi, vai ar skaļu, uzkrītošu ņaudienu pieprasīt ēdienu.
Ņaudēšana uz cilvēkiem ir daļēji apgūta uzvedība. Visi kaķēni ņaud, lai pievērstu mātes uzmanību, kad viņiem ir auksti, kaut kas sāp vai māte nejauši uzsēžas viņiem virsū. Mājas kaķi šāda veida uzvedību saglabā arī vēlāk dzīvē, turpretī tā saucamie “miskastnieki”, kas mīt pilsētā vai citās cilvēku apdzīvotās vietās, tomēr tiem nav viena saimnieka, no šīs uzvedības parasti izaug.
Kādā pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Behavioral Processes”, noskaidrots, ka šie nosacītie savvaļas kaķi vairāk mēdz rūkt un šņākt, nevis ņaudēt kā mājas kaķi. Kad savvaļas kaķis tomēr ņaud, tas nešķiro, vai tas ir suns, vai cilvēks, vai putnubiedēklis. Mājas kaķi savukārt ņaud krietni biežāk un ir izkopuši ņaudēšanu kā īpašu valodu saziņā tikai ar savu saimnieku. Citiem vārdiem sakot, tavs kaķis uz tevi ņaud, jo viņš ir sapratis, ka tā var iegūt tavu uzmanību.
Ja tevi interesē, ko kaķis tev cenšas pateikt, tu vari šo komunikāciju attīstīt. Proti, pacenties atbildēt uz sava kaķa ņerkstieniem un ņaudieniem ar vārdiem. Tādā veidā var veidoties kaut kas līdzīgs sarunai. Ja atbildēsi kaķim pietiekami pozitīvi, tad kaķis pavisam noteikti mēģinās sarunu turpināt.
