Elpošanas vingrinājumi darbojas, tos pielietojot

Elpošanas vingrinājumi darbojas, tos pielietojot
Foto: Pexels

Plaušu funkcionālās spējas, kas svarīgas visam organismam, var uzturēt un atjaunot ar elpošanas vingrinājumu palīdzību – plaušās tad uzlabojas asinsrite un ventilācija, organismam aktīvāk tiek piegādāts skābeklis, Benu aptiekas veidotā informatīvā materiālā skaidro fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārste Ingrīda Tambora.





Tiesa, elpošanas vingrinājumu efekti ir īslaicīgi – tie darbojas tad, kad tos pielieto. Lai nostiprinātu elpošanas sistēmu ilgtermiņā, jānodarbojas ar fiziskiem vingrinājumiem, aerobu, ciklisku slodzi – pastaigām vidējā tempā, skriešanu, nūjošanu, braukšanu ar velosipēdu.

Ārste uzsver, ka atkarībā no mērķa – lai vispārēji iedarbotos uz elpošanas sistēmu vai lai palīdzētu atveseļoties, uzturētu plaušu funkciju pie hroniskām slimībām – atšķiras arī vēlamie elpošanas vingrojumi. Tos noteikti ieteicams pielietot plaušu slimību ārstēšanā gan akūtā atveseļošanās fāzē, gan hronisku plaušu slimību gadījumā. Pie akūtam slimībām (akūta pneimonija, bronhīts, hronisks bronhīts, bronhiālās astmas paasinājums) tie būtu jāuzsāk, tiklīdz ķermeņa temperatūra ir normalizējusies vai nokritusi līdz 37,0 grādiem. Elpošanas vingrinājumi palīdz mazināt iekaisumu un ātrāk izveseļoties. Taču akūtā stāvoklī jāievēro miers un vingrojumi jāatliek.

Covid-19 kontekstā ieteicams praktizēt dziļās elpošanas vingrinājumu, iesaka I. Tambora: pēc dziļas ieelpas caur degunu aiztur elpu, ietur pauzi līdz aptuveni 10 sekundēm un tad lēnām izelpo caur šauru muti. Atkārto četras, sešas reizes un praktizē vairākas reizes dienā. Otrs vingrojums – pie fiziskas slodzes ieelpo caur degunu, izelpo caur šauru muti. Trešais – «diafragmālā elpošana». Apguļas uz muguras, kājas saliektas ceļos, viena roka uz vēdera, otra uz krūtīm: ieelpo caur degunu – vēders piepūšas, izelpo caur muti – vēders saplok. Atkārto četras, sešas reizes. Ja reibst galva, elpošanas vingrinājumi atkārtoti par daudz reižu vai veikti nepareizi.

Plaušu veselībai nāks pa labu, ja biežāk mainīsiet pozas sēžot vai guļot. Ik pa brīdim jāizkustas, jāizvēdina telpas, jāorganizē aktīvas pauzes ar vingrošanu: izstaipīšanos, locītavu izkustināšanu, dziļu elpošanu. Noderētu arī spēka vingrinājumi: pietupieni, pacelšanās pirkstgalos, roku atspiešana pret sienu, galdu vai grīdu, vingrojumi vēdera presei, hanteļu cilāšana. Vingrojumi jāsaskaņo ar elpošanu. Aktīvas roku kustības palīdz krūškurvim un plaušām izplesties, bet aktīvi stiepjoši vingrojumi – ķermenim, piemēram, noliekšanās sānis ar dziļu ieelpu uzlabo plaušu elastību.



Avots: diena.lv