Kariņš: Ja atņems OIK, «Latvenergo» var bankrotēt
Premjerministrs Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) ir neizpratnē par ekonomikas ministra Ralfa Nemiro rīcību, jo viņš obligātās iepirkuma komponentes (OIK) plānu Saeimā iesniedza, apejot valdību.
Latvijas Televīzijas raidījumā “Viens pret vienu” Kariņš stāstīja, ka, ja “Latvenergo” atņemtu ienākumus no OIK, uzņēmums varētu arī bankrotēt, tādēļ šis jautājums bija jārisina. Nemiro pirms gada apņēmās atrast risinājumu, jo nosprieda, ka vienkārši likvidēt OIK nav iespējams.
Pēc Kariņa teiktā, tagad Saeimā ir iesniegts tas, ko Nemiro pirms gada noraidīja. “Nevaru saprast šo rīcību,” sacīja Kariņš.
Viņš gan neatbildēja uz jautājumu, vai pret ministru varētu vērst kādas sankcijas, vien sakot, ka tad, kad izlems atlaist kādu ministru, tad arī tas notiks. Pašlaik premjers sekos līdzi notiekošajam Saeimā.
Kariņš arī stāstīja, ka neredz vajadzību, kāpēc “Latvenergo” ir zem kādas ministrijas. Viņaprāt, valsts kapitālsabiedrības vajadzētu ņemt ārā no ministriju paspārnes, lai tās tiktu pārvaldītas profesionāli.
Kā zināms, “KPV LV” februāra beigās iesniedza Saeimā likumprojektu par OIK atcelšanu. Nemiro tiesvedību riskus, par kuriem daudz tika runāts iepriekš, noraida. Viņš pamatojas uz savas partijas biedres Ievas Krapānes teikto, ka OIK sistēma ir prettiesiska.
Atbildīgo daudz, bet vainīgo nav – tā izriet no Saeimas izmeklēšanas komisijas ziņojuma par OIK. Komisija norādījusi, ka politiskā atbildība par daudz kritizēto OIK solidāri jāuzņemas amatpersonām, kas lēmušas par sistēmas ieviešanu. Tomēr nekādu pretlikumīgu ietekmi uz amatpersonu lēmumiem komisija nav konstatējusi.
Tikmēr valdība jau vasarā atbalstīja Ekonomikas ministrijas priekšlikumu no 2021. gada valsts atbalstu “zaļās” elektroenerģijas ražotājiem izmaksāt tikai no valsts budžeta, līdz ar to iedzīvotājiem un pārējiem elektroenerģijas lietotājiem šīs izmaksas jeb OIK vairs rēķinos nebūs.
OIK maksājumu plāno daļēji uzlikt lielākajiem CO2 emitētājiem. Paredzams, ka šādas izmaksas nepārsniegtu 150 miljonu eiro 2021. gadā, tad katru gadu samazinātos.
2019. gada janvārī, kad vēl nebija izveidota jaunā valdība, Zaļo un zemnieku savienība, kam nākamajā valdībā bija paredzēts opozicionāru liktenis, Saeimā virzīja aicinājumu Ekonomikas ministrijai (EM) steidzami izstrādāt normatīvos aktus, lai valsts atbalstu subsidētās elektroenerģijas ražotājiem atceltu jau no šā gada 31. marta.
Taču EM secināja, ka steidzīga OIK atcelšana rada vairākus riskus – gan OIK saņēmēju prasības tiesā par miljardu eiro, gan dārgāku elektrību, kuru nāktos importēt, jo vairākas elektrostacijas bez atbalsta tiktu slēgtas, gan siltuma tarifu pieaugumu, jo daudzviet siltumu ražo atbalstu saņēmēji – koģenerācijas stacijas. Valdība nolēma nevirzīt tālāk ieceri atcelt OIK, un EM strādāja pie alternatīvām.
Avots: puaro.lv
