Rebeka Koha pavisam citā veidolā: Latvijas labākā svarcēlāja par saviem tetovējumiem un attiecībām ar telefonu

Rebeka Koha pavisam citā veidolā: Latvijas labākā svarcēlāja par saviem tetovējumiem un attiecībām ar telefonu
Foto: Toms Norde / Stils: Elizabete Kraukle

Latvijas labākā svarcēlāja Rebeka Koha par saviem tetovējumiem, attiecībām ar telefonu un gatavošanos olimpiskajām spēlēm.

Visa dzīve tetovējumos



Noorganizējot fotosesiju, laikam esam tev sagādājuši patīkamu dāvanu, jo ikdienā tā īpaši pucēties tev nesanāk? Cik bieži gadās uzvilkt kleitu un uzkāpt uz augstiem papēžiem?

Diezgan reti. Lielākoties uz apgalvošanas pasākumiem, varbūt arī uz Ziemassvētkiem vai kādu dzimšanas dienu. Ikdienā ir tikai treniņtērps un treniņtērps – apnicis jau. Jo gribas taču kādreiz arī pucēties!

Fotosesijas laikā varēja redzēt, ka esi tikusi pie vairākiem tetovējumiem. Cik to pavisam tev ir?

Uz kājas ir divi, tad vēl uz rokas, uz sāniem… Kopā septiņi! Nē, ja roku skaitām kā vienu tetovējumu, tad astoņi.

Tad taču tev visa nauda aiziet tetovējumos!

Nu, jā, tā laikam ir…

Katram tetovējumam ir kāda nozīme, vai arī tie ir vienkārši smukumam?

Gandrīz visiem ir nozīme. Uz kājas ar ķīniešu hieroglifiem ir rakstīts mans vārds, uz sāna ir rozes ar tīģeri, jo esmu dzimusi Tīģera gadā. Tātad es kā tīģeris cauri ērkšķiem eju pa dzīvi, bet blakus ir arī rozes jeb skaistums. Jo dzīvē taču ir gan skaisti, gan grūti brīži. Uz sāna ir vērsis – pēc horoskopa es esmu Vērsis – un vārdi “Bez cīņas nav uzvaras”. Uz otra sāna ir teksts no grupas Queen dziesmas Love of My Life – tas ir par pirmo mīlestību. Uz rokas arī ir vienas dziesmas nosaukums – Killer Queen. Jo man ļoti patīk šī dziesma, asociēju to ar sevi – kā eju visam cauri un cenšos visu izdarīt līdz galam. Uz rokas ir arī tāds kā atskats uz visu, ar ko esmu nodarbojusies, gan balets, gan basketbols, gan klavieres. Uz pleca ietetovētajā pulkstenī redzams laiks, kad esmu dzimusi.

Foto: Toms Norde / Stils: Elizabete Kraukle

Ir arī tālāki plāni par tetovējumiem?

Jā, roka jāpabeidz līdz galam! Galvā vēl šādas tādas skices ir, taču līdz galam tās nav izdomātas.

Svaru stienis kā kolēģis

Ja runājam par sportu un atskatāmies uz aizvadīto gadu, kāds tev tas bijis?

Viens no smagākajiem, jo maijā man veica apendicīta operāciju un pēc tam bija diezgan grūti atgūt sportisko formu. Tāpēc arī rezultāti vairs nebija tik spīdoši, kā gribētos. Nācās atgriezties treniņu procesā un smagi gatavoties. Pēc operācijas jau it kā biju atguvusies un startēju pasaules čempionātā, bet pēc pāris mēnešiem atkal gadījās veselības problēmas, kuru dēļ uz pāris nedēļām nācās izlaist smagos treniņus. Bija atkal viss jāsāk no jauna. Sezona sākās neslikti, taču tālāk viss gāja diezgan saraustīti. Jācer, ka nākamais gads būs stabilāks un labāks.

Galvenais mērķis noteikti būs olimpiskās spēles. Kā izskatās izredzes tikt uz Tokiju, jo svarcēlājiem atlases sistēma ir diezgan sarežģīta?

Jā, tā ir diezgan sarežģīta, jo jākrāj punkti. Tomēr kopumā tā ir vieglāka, nekā bija agrāk, kad individuāli es uz olimpiskajām spēlēm nemaz nevarēju tikt, jo vienmēr bija vajadzīga komanda, lai savāktu punktus. Tagad katrs pelna punktus pats sev, un tad jau pēc tam redz, kurš ir pelnījis tikt uz olimpiskajām spēlēm.

Gatavojoties olimpiskajām spēlē, tev ir kāda īpaša treniņu programma?

Programma ir apmēram tāda pati kā līdz šim, varbūt tikai nelielas izmaiņas treniņu apjomā. Svarīgākais ir 6–8 mēneši pirms spēlēm, kad jāievēro stingrs režīms. Tas ir ļoti grūti un ne vienmēr sanāk, reizēm gadās strīdi ar treneri. Vienkārši jākoncentrējas tikai un vienīgi šim startam. Viegli tas nav, taču jāsaprot, ka sportista mūžs ir īss un olimpiskās spēles var būt tikai pāris reižu dzīvē. Varbūt pat tikai vienu reizi. Tāpēc jāizvērtē prioritātes.

Foto: Toms Norde / Stils: Elizabete Kraukle

Interviju turpini lasīt Nākošajā lapā

Leave a Reply