500 gadu senas Grenlandes mūmijas un ateroskleroze

Zinātnieki izanalizējuši piecas mūmijas, kas 500 gadu nogulējušas iesalušas Grenlandes ledājā. Rezultātā atklājās, ka dažām no mūmijām artērijās bija aterosklerozes pazīmes.

Ateroskleroze, kuras laikā uz artēriju iekšējām sieniņām nogulsnējas holesterīns, ir bieži novērota parādība mūmijās visā pasaulē, tomēr šī ir pirmā reize, kad kaut kas tāds atklāts Grenlandē.

Kā vēsta “Live Science”, ateroskleroze bieži tiek saistīta ar ļoti treknu uzturu, piemēram, liellopa gaļu, cūkgaļu un piena produktiem.

Pie šā atklājuma zinātnieki nonāca, kad ar rentgenstaru datortomogrāfiju izpētīja 16. gadsimta Grenlandes mūmijas – četrus pieaugušos inuītus un vienu bērnu. Visas mūmijas atradās Hārvarda Universitātes muzeja kolekcijā.

Aterosklerozes pazīmes zinātnieki pamanīja trīs mūmiju krūšu asinsvados, kā arī dažos kakla asinsvados.

Sirds veselības vēsture

Pirms šā atklājuma arī citas mūmijas liecināja, ka antīkie cilvēki saskārās ar dažādām sirdskaitēm. 2011. gadā zinātnieki izpētīja 44 ēģiptiešu mūmijas, kuras bija aptuveni 3500 gadu senas, un atklāja, ka 20 no tām bija aterosklerozes pazīmes. Trīs gadījumos šī slimība bija ļoti smagā stadijā.

Kādā citā pētījumā 2013. gadā tika izanalizētas līdz 4000 gadu senas mūmijas no trīs kontinentiem, atklājot, ka ateroskleroze bija pazīstama visās populācijās.

Pat Ledus cilvēkam Otzi – 5300 gadu sena ledus laikmeta vīrieša mūmijai, kas 1991. gadā tika atrasta Šveices Alpos, – bija kardiovaskulārais holesterīns.

Tiesa, ateroskleroze Grenlandes mūmijās zinātniekiem bija pārsteigums, jo parasti šī slimība rodas līdz ar vecumu, bet šīs mūmijas bija salīdzinoši jaunas. Turklāt uzturā šie cilvēki lietoja galvenokārt jūras zīdītājus un zivis.

Tomēr arī citi apstākļi var novest pie aterosklerozes, piemēram, dzīvesveids un regulāri piedūmotas telpas gatavojot.