ZIEMASSVĒTKU TICĒJUMI

🙂 Ziemassvētki tautas tradīcijās ir gaismas, auglības un cerību svētki. Kad tīruma darbi bija apdarīti, ļaudis varēja atvilkt elpu, stāstot teikas un pasakas, minot mīklas, strādājot rokdarbus un pošoties svētkiem.
🙂 Gatavošanās svētkiem nozīmēja mājas tīrīšanu, alus brūvēšanu, pīrāgu cepšanu, rotājumu gatavošanu un svētku drēbju gādāšanu. Ziemassvētki senajiem latviešiem saistījās arī ar ķekatām un masku gājieniem. Un tad vēl zīlēšana, laimes liešana, dziesmas, rotaļas un mielošanās pie bagātīgi klāta galda.
🙂 Ziemassvētku vakars senčiem skaitījās brīnumu laiks, kad atdzīvojas koki un mājlopi sāk runāt cilvēka balsī, stāstot nākotni. Tas bija cerību laiks, kad šķita, ka viss, par ko sapņo, var kļūt par īstenību. Šodien, lasot Ziemassvētku ticējumus, varam iepazīt senā latvieša domāšanas veidu un uzskatus.

Par Nākotni

• Ziemassvētku rītā jāceļas agri, lai visu gadu varētu agri celties.
• Ja Ziemassvētku rītā uzceļas agri, tad visu gadu neaizgulēsies.
• Zem traukiem uz galda saliek maizi, atslēgu, gredzenu, naudu, smiltis un ļauj katram paņemt savējo. Kas izvelk maizi – būs pārticis, atslēgu – būs saimnieks, gredzenu – apprecēsies, naudu – kļūs bagāts, smiltis – viss izjuks, kā uz smiltīm būvēts.
• Ziemassvētku sestdienas vakarā jāuzliek uz grīdas gabaliņš gaļas un maizes, tad jālaiž istabā suns. Ko suns pirmo ķers, tas tai gadā būs dārgāks.
• Ziemassvētku naktī jāiet uz kūti klausīties, ko zirgi runā, tad dabūs zināt nākamas lietas.
• Kādas ir 12 naktis pēc Ziemassvētkiem, tādi esot nākamie 12 mēneši.
• Ja Ziemassvētku rītā mājā pirmais cilvēks, kas ienāk, ir svešs vīrietis, nākamais gads būs laimīgs, ja sveša sieviete – nelaimīgs.
• Pastāv ticējumi, ka dūšīga ēšana Ziemassvētkos nākamajā gadā veicina veselību un labu ražu. Tāpēc pat mājkustoņiem dod labāku ēdamo. Arī ēdieniem ir simboliska nozīme: turību un laimi tuvina apēsts cūkas šņukurs, „apaļie ēdieni” – zirņi, pupas, sklandu rauši; putraimu desu apaļie līkumi tiek uzskatīti arī par saules un gada simbolu.
• Ziemassvētku vakarā nedrīkst iet uz cūku kūti, tad pārvērtīsies par sivēnu.
• Ziemassvētku vakarā vajag istabu izkaisāt ar sniegu, tad vasara nebūšot karsta.

Par Dabu un ražu

• Ja pirms Ziemassvētkiem daudz sniega, pirms Jāņiem būs daudz lietus.
• Zaļi Ziemassvētki dara baltas Lieldienas.
• Ja Ziemassvētku naktī daudz zvaigžņu – būs auksts laiks.
• Ja ūdeņi pirms Ziemassvētkiem trīs reizes pārsalst, būs bagāta vasara.
• Ziemassvētki ir auglības svētki, tādēļ Ziemassvētku sestdienā jāēd un jādzer līdz pulksten divpadsmitiem, tad būs auglīga vasara.
• Ja Ziemassvētku naktī debesis zvaigžņotas, tad nākamajā gadā būs laba raža, turpretī apmākušās debesis sola neražu.
• Ja Ziemassvētkos ir sniegputenis, nākamgad būs daudz medus.
• Ja ap Ziemassvētkiem logos daudz leduspuķu, būs laba augļu raža.
• Ziemassvētku vakarā jāstāv galda virsū uz vienas kājas un jātur vienā rokā alus kauss, otrā linu sauja, tad aug vareni lini.
• Ziemassvētku nakti jāiet basām kājām ābeles purināt, tad nākošu gadu būs pulka ābolu.
• Vējaini Ziemassvētki sola daudz koku augļu.
• Ja pirmo Ziemassvētku vakarā pie debesīm daudz zvaigžņu, tad nākošā vasarā būs daudz sēņu.
• Ziemassvētkos jāvāra pupas un zirņi, lai tās labi augtu.
• Ziemassvētku vakarā dārzā jādanco un jādzied, tad no tā aizies kurmji.
• Lieli vēji Ziemassvētku naktī vēsta sērgu un bada gadu.
• Ja pēc Ziemassvētkiem slapjš laiks, tad rudzi briesmās un gads neauglīgs.
• Lai būtu vesels, spēcīgs un auglīgs, Ziemassvētkos vajag ar basām kājām apskriet apkārt savam namam. Ir mazliet jāpasalst, lai kaut ko labu nodrošinātu.

Par Laimi, Veiksmi un Veselību

• Ziemassvētku vakarā vajag visas lampas sadegt, lai Laimīte redzētu, kur staigāt.
• Ziemassvētku naktī svešinieki nav jāpatur mājā.
• Ziemassvētku vakarā jātur maize, sāls un uguns uz galda, tad nākamais gads būs svētīgs.
• Ziemassvētkos jāvelk jauns krekls, kaut arī tas būtu zili melns; Lieldienās jāvelk balts, kaut arī vecs.
• Lai veiktos darbi un arī citādi būtu izveicīgs, tad Ziemassvētku rītā pirms saules lēkta jāiekur uguns.
• Kādas ir 12 naktis pēc Ziemassvētkiem, tādi esot nākamie 12 mēneši.
• Cūkas šņukurs jāēd visai saimei, lai viss gads būtu svētīgs un nekā netrūktu.
• Ziemassvētku vakarā jāskrien basām kājām trīsreiz mājai apkārt, lai nesāp zobi.
• Ziemassvētku vakarā nedrīkst laizīt pirkstus, tad nākamgad tos bieži griezīsi.
• Ja pirms Ziemassvētkiem ir putenis, tad būs labs nākamais gads. Ja nav, nekas labs nav gaidāms.
• Ziemassvētkos jāapēd visi zirņi: cik neapēstu zirņu, tik neizraudātu asaru.
• Ziemassvētku nakti uzskata par brīnumu nakti, kad var pareģot precības; secināt, no kuras puses precinieki brauks; uzzināt, kura būs jāprec – māte vai meita.
• Ziemassvētku vakarā jāveļ bluķis no vienas mājas uz otru. Ozola bluķa vilkšana no mājas uz māju aizdzen sliktos un nelabos garus, lai Jauno gadu iesāktu priecīgu. Pēdējais cilvēks ozola bluķi sadedzina, lai savāktās likstas un nelaimes izgaistu.
• Ziemassvētku vakarā senie latvieši gāja pirtī, kas palīdzēja sagatavoties un attīrīt sevi no visa enerģētiski sliktā, kas visu gadu ir bijis sakrājies. Pirtī gāja, lai nomazgātu visu slikto un uzsāktu pozitīvo.
• Ķekatās iešana jeb budēļi – cilvēki šim notikumam gatavojās rūpīgi. Darināja maskas līdzīgas tiem gariem, kuriem latvieši gribēja pielabināties. Viena no slavenākajām maskām bija lāča maska, jo cilvēki ticēja, ka lācis spēj aizbaidīt prom visus sliktos garus. Ķekatās gāja cauri ciematiem, māju mājām, dejojot un dziedot. Katram gājienam bija izvēlēts savs budēlis jeb vadonis, kas pēra nama ļaudis, lai nākamajā vasarā, tos nekostu odi un dunduri.
• Ziemassvētku vakarā jāzīmē krusti uz mājas durvīm, lai velni nenāk iekšā.
• Ziemassvētku vakarā nedrīkst lauzt skalus, citādi paliek klibas aitas.
• Ziemassvētku rītā priekš gaismas iekurina nedaudz krāsni, lai dūmi ietu caur skursteni, tas mājai nesot laimi.

Par Mīlestību

• Ziemassvētku vakarā jālej bļodā ūdens, jāiepilina divi pilieni sveču tauku un jāsamaisa. Ja pilieni saiet kopā, tad pāris apprecēsies, ja ne, tad izšķirsies.
• Ziemassvētku vakarā meitas nes malku uz istabu, ja pagales pa pārim, tad drīz apprecēsies, ja nepārī, tad ne.
• No kaudzes velk žagarus. Ja gadās kupls un taisns, līgavainis būs stalts un bagāts, ja mazs un līks – necils un nabags.
• Kura meita grib precēties, tai Ziemassvētku rītā jāizslauka istaba, jāizber mēsli ārā, uz tiem jānostājas un jāiesaucas: „Ū, ū!” Kurā pusē suns ieriesies, no tās puses nāks izredzētais tautas dēls.
• Ja meita redz Ziemassvētku naktī sapnī kādu puisi viņai kreklu pasniedzam, tad tas būs viņas brūtgāns. Ja tāpat puisis redz meitu, tad tā būs viņa brūte.
• Kad Ziemassvētku rītā suņi stipri rej, tad to gadu tai mājā būs kāzas.
• Ziemassvētku naktī meitām guļot jātur kājas neapsegtas – tad puisi pielabinās.
• Ziemassvētku vakarā nedrīkst uz bluķa sēdēt, tad visu gadu vecmeitās būs jāpaliek.
• Jaunas meitas Ziemassvētkos lai sviež pār plecu tupeli: uz kuru pusi krīt purngals, uz to aizprecēs.

Par Darbu, Naudu un Bagātību

• Ziemassvētku vakarā deviņas reizes jāēd un galdā jābūt divpadsmit ēdieniem: cūkas šņukurs, cūkas vai zoss cepetis, šmorētas ribiņas, sutināti kāposti, pelēkie zirņi, speķa pīrādziņi, grūdenis, koča, cepta zivs, plātsmaize, piparkūkas.
• Ziemassvētku vakarā ātri jābeidz darbi, lai darbi labi veiktos visu gadu.
• Lai naudas nekad netrūktu, tad Ziemassvētkos nedrīkst visu naudu izdot.
• Pirmajā Ziemassvētku rītā ir jāsargā bērni, lai tie neaizskrietu uz kaimiņiem, jo tad darbs neveicoties.
• Ziemassvētku rītā visi darbi tumsā jāpadara. Tad turpmāk visi darbi labi veiksies.
• Kas Ziemassvētku rītā pirmais pieceļas, tas visu gadu ies pirmais ar darbiem priekšā.
• Ziemassvētkos vajag ēst daudz zirņu – tad būs daudz naudas.

Par Laiku