Kāzu tosti



Kādam valdniekam jautāja:
– Kā tev izdodas valstī saglabāt mieru un labklājību?
– Kad esmu nikns, mani ļaudis ir mierīgi; kad viņi dusmojas, es esmu mierīgs. Vārdu sakot – mēs esam līdzsvarā.
Ģimene ir maza valsts.
Pacelsim glāzes par to, lai jaunais pāris prastu saglabāt mieru un labklājību savā valstī!

Es aicinu pacelt glāzes, lai jaunlaulātajiem dzīvē viss būtu melns!
Lai jaunais vīrs staigā melnā uzvalkā un ar melnu diplomātu, lai smēķē melno WINSTON, lai jaunā sieviņa brauc melnā MERCEDES, lai abi atpūšas pie Melnās jūras, ēd melnos ikrus un dzer melnu kafiju ar melno balzamu!
Dzīve ir pretrunu pilna. Kad noziedznieku ieslēdz važās, viņš alkst tās saraut. Bet ar mums kopā ir divi brīnišķīgi cilvēki, kuri brīvprātīgi savažojuši viens otru zelta važām.
Pacelsim glāzes par to, lai šīs važas būtu mūžīgas un nestu viņiem tikai laimi!
Kādam gudrajam bija meita. Pie viņas atnāca divi precinieki: bagātais un nabagais. Gudrais savu meitu izdeva pie nabaga.
– Kāpēc tu tā darīji? – kaimiņi jautāja.
– Bagātais ir muļķis, viņš drīz vien zaudēs visu bagātību. Nabags ir gudrs, agri vai vēlu viņš iegūs mantu un naudu.
Ja gudrais būtu mūsu pulkā, viņš paceltu glāzi par to, lai mēs prastu saskatīt ko vairāk par biezu naudas maku!
Mēdz teikt: nav jābrīnās, ja šķiras, bet ir jābrīnās, ja mūžam nešķiras.
Vēlu jums dzīvot tā, lai ļaudis brīnītos!
Pirms kāzām runā vīrietis, klausās sieviete. Pēc kāzām runā sieviete, klausās vīrietis. Pāris gadi pēc kāzām runā gan sieviete, gan vīrietis, bet klausās kaimiņi.
Pacelsim glāzes par to, lai pēc daudziem gadiem kaimiņi brīnās par klusumu šajās mājās!
Sargā savu sievasmāti kā rozi – vēsā pagrabā un līdz kaklam ūdenī. Iedzersim par labām sievasmātēm!
Pirms kāzām māte līgavai pasniedza dāvanu kasti: Kāzu naktī uzvelc to, kas kastē, un vīrs tevi mīlēs visu mūžu! Pienāca jaunā pāra kāzu nakts. Jaunā sieva nepacietīgi atvēra kasti, un … tā bija tukša.
Pacelsim glāzes par gudrām mātēm un klausīgām meitām!

Uz vadiem sēž divi putniņi. Uzpūš stiprs vējš, vadi saskaras, putniņi sabučojas. Pacelsim glāzes par vētrainu mīlestību!


Kafejnīcā ienāk pārītis un apsēžas pie galdiņa. Pienāk oficiants. Mīlētāji skatās viens uz otru un oficiantam nepievērš nekādu uzmanību.
Viņš: – Tu šodien izskaties tik kārdinoša, ka es tevi labprāt apēstu!
Viņa: – Bet es – tevi!
Oficiants delikāti ieklepojas: – Atvainojiet, bet ko jūs dzersiet?
Pacelsim glāzes par to, lai mums vienmēr kārotos ko apēst! Dzēriens nekur nepaliks!

Lai sagaidītu sudrabkāzas, sievai ir vajadzīgs zelta raksturs, bet vīram – dzelzs izturība.
Pacelsim glāzes par šo brīnišķīgo sakausējumu!
Kāds laulātais pāris mierā un saticībā nodzīvojis līdz briljanta kāzām (60 gadiem laulībā). Abiem pajautāja, kāds ir laimīgas dzīves noslēpums.
– Viss noslēpums ir vienvietīgā gulta, kurā guļam šos 60 gadus.
Pacelsim glāzes par jaunā pāra vienvietīgo laulības gultu!
Ja sievietei ir desmit bērnu un puse no tiem ir līdzīgi tēvam, tad tēvam piešķir medaļu \”Par līdzdalību\”.
Ja sievietei ir desmit bērnu, kuri nav līdzīgi tēvam, tad tēvam piešķir medaļu \”Par neitralitāti\”.
Ja sievietei ir desmit bērnu, kuri ir līdzīgi tēvam, tad tēvam piešķir medaļu \”Par izcilu darbu\”.
Pacelsim glāzes un vēlēsim līgavainim izcilu darbu!

– Laikam jau slimība,- teica kāda sieviete.
– Nē,- iebilda ārsts – Tā nav viss slimība, jo tai piemīt daudz enerģijas. Mīlestība drīzāk ir darbs.
– Kāds tur darbs! – iesaucās arhitekts – Mīlestība drīzāk ir māksla.
– Nē! – nepiekrita mākslas zinātnieks. – Mākslai ir nepieciešams skatītājs, bet mīlestībai tāda nav. Mīlestība drīzāk ir process.
– Nu, – iebilda ķīmiķis – kas tas par procesu bez sākuma un gala! Mīlestība drīzāk ir zinātne.
Piecēlās cienījams profesors:
– Kas tā par zinātni, ja tā pa spēkam katram studentam, bet man, ne!
Pacelsim glāzes par mūžīgiem studentiem un mūžīgu mīlestību!

Piedzēries lidotājs vakarā atgriežas mājās un zvana pie durvīm. Sieva prasa:
– Kas tur ir?
– 14. lūdz atļauju nosēsties.
– Nelaidīšu.
– Tad veikšu otro riņķi – saka vīrs un rūkdams iet apkārt kvartālam. Zvana atkal pie durvīm.
– Kas tur – jautā sieva
– 14. lūdz atļauju nosēsties.
– Piedzēries esi, nelaidīšu.
– Sapratu, mainu kursu uz rezerves aerodromu, saka vīrs un dodas pie kaimiņienes. No rīta atkal zvana pie savām durvīm.
– Kas tur ir?
– 14. lūdz atļauju nosēsties.
– Nāksies veikt otro riņķi, jo 13. nav vēl pacēlies.
Pacelsim glāzes par sieviešu atjautību un vīriešu labsirdību – un par to, lai katram būtu ne viens vien aerodroms!
Vīrs sievai:
– Cik tu man esi laba – gan skaista, gan gudra, gan saimnieciska. Būtu tu citam sieva – būtu zelta vērtē!
Tad iedzersim par mūsu vērtīgajām sievām!
Sarunājas divi draugi:
– Vakar, pārnācis mājās, pārsteidzu sievu gultā ar angli.
– Ko tu šim neko?
– Ko gan varēju teikt, ja ne vārda nezinu angliski?
Pacelsim glāzes par svešvalodu zināšanām!

Vīrs atgriežas no ilgstoša komandējuma. Novelk mēteli, ieslēdz televizoru un iekārtojas uz dīvāna. Sieva saka :
– Mīļais, vismaz noskūpsti mani!
– Dārgā, vai tiešām pēc desmit laulībā pavadītiem gadiem vēl vajadzīgas tādas orģijas?
Pacelsim glāzes par to, lai laulības orģijas nebūtu atkarīgas no kopdzīves ilguma!
Paradīze ar vairākām durvīm.
Vīrs vienām uzraksts : VĪRIEM, KURI DZĪVOJUŠI ZEM SIEVAS TUPELES.
Virs otrām : VĪRI, KURI SIEVU TURĒJUŠI ZEM TUPELES.
Pie pirmajām stāv gara, gara rinda. Pie otrām klauvē viens vienīgs necils večuks. Pēteris stingri noprasa :
– Kāpēc tu klauvē šite?
– Sieva lika…
Iedzersim par sievām, kas rūpējas par mums pat viņā saulē!
Šodien (vārds) un (vārds) sāk kopēju dzīves ceļu. Laulībā sākas jauna atbildības un brīvības izpratne, ko nosaka cieņa pret otru cilvēku. Lai Jūsu mīlestība palīdz strādāt un rūpēties par tuviem cilvēkiem.
Dalies: