Vīruss pasaulē prasījis jau vairāk nekā 13 500 dzīvību
Vairāk nekā 313 000 ar koronavīrusu SARS-CoV-2 inficēto un vismaz 13 500 šī vīrusa izraisītās slimības Covid-19 dēļ mirušo – šāda bija bēdīgā pandēmijas statistika svētdienas pievakarē. Saslimušo skaits strauji turpina pieaugt Itālijā, Spānijā, ASV, un pašlaik jau 35 pasaules valstis ir noteikušas pārvietošanās ierobežojumus, liekot bez īpašas vajadzības mājokļus nepamest nedz inficētajiem, nedz tiem, kuriem pagaidām izdevies izvairīties no saslimšanas. Krietni lielāks ir to teritoriju skaits, kur attiecīgus ierobežojumus noteikušas vietējās varas iestādes.
Itālija, kur vīrusa upuru skaits jau pietuvojies pieciem tūkstošiem, pašlaik ir šīs sērgas dēļ visvairāk cietusī pasaules valsts. Premjers Džuzepe Konte sestdien paziņojis, ka šī esot smagākā krīze, kas Itāliju piemeklējusi kopš Otrā pasaules kara, vēsta vācu raidkorporācija Deutsche Welle. Lai ierobežotu vīrusa izplatību, Itālijā nolemts slēgt visas nebūtiskās ražotnes un iestādes. Darbu turpinās lielveikali, bankas, aptiekas, degvielas uzpildes stacijas un pasta nodaļas, kā arī tie uzņēmumi, kas ražo krīzes situācijā nepieciešamās preces – sākot ar pārtiku un medikamentiem un beidzot ar sejas maskām un apģērbu. Pagaidām šie ierobežojumi noteikti līdz 3. aprīlim, taču, visticamāk, tos nāksies pagarināt.
Vīrusa visvairāk skartajā Lombardijā tagad cilvēkiem aizliegtas arī visas sporta un fiziskās aktivitātes ārpus telpām, turklāt izskriet rīta rosmē aizliegts arī individuāli. Tāpat kopš vakardienas aizliegts izmantot preču tirdzniecības automātus, slēgti zemnieku tirdziņi, kas parasti darbojās brīvdienās, un pārtraukti visi celtniecības darbi, izņemot slimnīcu, ceļu un dzelzceļu būvniecību, pavēstījis Lombardijas reģiona vadītājs Atilio Fontana. Viņš mudinājis cilvēkus būt atbildīgiem, taču televīzijas kanāls RAI norāda, ka Lombardijā pēdējo nedēļu laikā šādi aicinājumi jau ir lieki, jo itāļi, kuri sākotnēji pret vīrusu attiecās diezgan vieglprātīgi, nu ir apzinājušies tā radītos draudus.
Nedēļas nogale bez lieliem satricinājumiem aizvadīta Francijā, kur inficēto un bojāgājušo skaits gan pieaudzis, taču ne dramatiski, raksta AFP. Tikmēr kaimiņos esošajā Spānijā vīruss izplatās daudz straujāk, un valdība tuvākajā laikā plāno vēl uz 15 dienām pagarināt ārkārtas stāvokli. Par obligātu karantīnas noteikšanu visiem pilsoņiem vakar lēma arī Vācijā. Četrās federālajās zemēs attiecīgi aizliegumi jau stājušies spēkā kopš sestdienas, un būtu tikai loģiski, ja šim piemēram sekotu arī pārējās zemes, kas vakar vēl turpināja gaidīt rīkojumu no Berlīnes. Beidzot rīkoties sākuši arī briti, kuru valdība pēdējās nedēļās kritizēta par nenopietnu attieksmi pret pandēmiju. Piektdienas vakarā premjers Boriss Džonsons izdeva rīkojumu slēgt krogus, restorānus, teātrus, kinozāles un citas izklaides vietas. Atšķirībā no daudzām citām Eiropas valstīm, Apvienotā Karaliste nav kautrējusies ne tikai oficiāli atzīt, ka riska zonā lielākoties atrodas seniori, kuri jau sirgst ar citām kaitēm, bet arī identificējusi šos aptuveni 1,5 miljonus cilvēku un nosūtījusi viņiem aicinājumus nākamās 12 nedēļas pavadīt pašizolācijā. BBC atgādina, ka pagājušonedēļ pēc ilgām pārdomām britu valdība tomēr pieņēma lēmumu uz laiku slēgt skolas un citas mācību iestādes, pagaidām gan atturoties no skaidrojuma, kā tiks organizēts mācību process. Tikmēr Somijā lēmums par skolu pilnīgu slēgšanu jau pārskatīts, vēsta Deutsche Welle. Sākot ar šodienu, darbosies ne tikai bērnudārzi, bet arī skolas, ko būs iespējams apmeklēt skolēniem no pirmās līdz trešajai klasei. Šāds lēmums pieņemts, lai atvieglotu dzīvi bērnu vecākiem un vēl vairāk negrautu jau tā grūtajā situācijā nonākušo ekonomiku.
ASV jau pieci štati pieņēmuši lēmumu ierobežot cilvēku pārvietošanos, un, kā norāda AP, tas attieksies uz gandrīz ceturto daļu amerikāņu. ASV Kongress turpina lemt par aptuveni triljona dolāru lielu palīdzību uzņēmējiem, un esot cerības, ka šodien attiecīgais likumprojekts tiks pieņemts. Lūgumus pēc finansiālās palīdzības sniegšanas izteikuši daudzu nozaru pārstāvji, taču visskaļākais un uzstājīgākais ir lidsabiedrību lobijs, kas norādījis – ja valdība nekompensēs pārvietošanās ierobežojumu dēļ radušos zaudējumus, aviokompānijām nāksies atlaist tūkstošiem darbinieku.
Avots: nra.lv
