Saeima lēma par darbinieku tiesībām darba vietā sazināties latviski
Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi Darba likuma grozījumus, kas nosaka, ka darbiniekam ir tiesības ar Latvijas vietējiem iedzīvotājiem sazināties valsts valodā. Likumprojekts tā pieņemšanas gadījumā darba devējam arī liegs pieprasīt no darbiniekiem nepamatotas svešvalodas zināšanas. Ceturtdien, 8. martā, Saeima lems par likumprojekta nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai.
Likumprojekta mērķis ir novērst latviešu lingvistisko diskrimināciju darbā, kā arī veicināt latviešu palikšanu Latvijā un repatriāciju. NA jau gadiem ilgi centusies panākt Saeimas kolēģu no citām partijām izpratni par šī jautājuma nozīmību.
Video:
2012. gadā izdevās novērst nepamatotu krievu valodas zināšanu pieprasīšanu darba sludinājumos, tomēr būtiskākie NA piedāvājumi netika atbalstīti uzņēmēju organizāciju un koalīcijas partneru spiediena dēļ. NA līdzšinējo panākumu attiecībā uz darba sludinājumiem uzskata par tikai kosmētisku samilzušas problēmas risinājumu. To pierāda nesenais publiski izskanējušais gadījums, kad de facto lingvistiskās diskriminācijas dēļ ārstes darbu bija spiesta pamest traumatoloģe – ortopēde Dita Danosa.
Problēmas saknes rodamas padomju mantojumā un Krievijas imperiālistiskajā propagandā, kas izveidojusi absurdu situāciju, ka latviešiem savā dzimtajā zemē tiesības runāt latviski ir jānosaka ar likumu. NA uzskata, ka Saeimas pienākums ir nodrošināt, lai Latvijas tiesību normas aizsargātu latviešu darbiniekus, dodot iespējas pakāpeniski tikt pāri okupācijas laikos iedibinātajai latviešus pazemojošajai tradīcijai.
