Ašeradens skaidro, vai vajadzētu palielināt nodokļu slogu iedzīvotājiem

Ņemot vērā ekonomikas prognozes, nodokļu slogu iedzīvotājiem nevajadzētu būtiski palielināt, aģentūrai LETA atzina partiju apvienības “Jaunā vienotība” līderis Arvils Ašeradens.

Vērtējot Finanšu ministrijā izstrādāto nodokļu sistēmas reformas piedāvājumu, Ašeradens sacīja, ka ir svarīgi izvērtēt mikrouzņēmuma nodokļa nepieciešamību.

Svarīgi ir izvērtēt arī patlaban esošās nodokļu atlaides, vērtējot, vai tās nav iespējams samazināt. Tomēr, ņemot vērā piesardzīgās ekonomikas izaugsmes prognozes un scenārijus, nedrīkstētu būtiski palielināt nodokļu slogu iedzīvotājiem.

Kā ziņots, plānojot nodokļu izmaiņas, galvenais mērķis būs panākt maksimāli taisnīgus nodokļu nosacījumus starp visām sabiedrības grupām, šonedēļ pēc koalīcijas sadarbības sanāksmes sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Vienlaikus Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) ieskatā nodokļu ieņēmumu palielināšana ir viens no svarīgākajiem kritērijiem nodokļu sistēmas uzlabošanai, pirmdien preses konferencē sacīja FDP priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

Pēc FDP vērtējuma 2018.gada nodokļu reformas rezultātā budžetā netika iekasēti 245 miljoni eiro 2018.gadā un gandrīz 400 miljoni eiro 2019.gadā, kas ir attiecīgi 0,8% un 1,3% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Turpmāk, pēc FDP ieskatiem, būtu jāsasniedz nodokļu sloga mērens pieaugums.

Ņemot vērā to, ka budžeta ieņēmumi neaug pietiekami strauji, FDP brīdina, ka valsts finansējuma apjoms pilnībā nenodrošina iedzīvotāju prasības pēc publiskajiem pakalpojumiem un sociālā atbalsta.

Lai pilnveidotu nodokļu sistēmu, FDP piedāvā četrus pamatkritērijus, kurus valdībai būtu jāņem vērā – sasniegt kopējo nodokļu ieņēmumu pieaugumu pret IKP, samazināt nodokļu slogu darbaspēkam un īpaši zemāko ienākumu grupām, atcelt neefektīvus nodokļu atvieglojumus, kā arī nodrošināt uzņēmumu vidē godīgu konkurenci, vienlīdzību nodokļu nomaksas prasībās un vienādu darbinieku sociālo aizsardzību.

FDP secinājusi, ka nodokļu sistēmas īstermiņa mērķis varētu būt palielināt Latvijas nodokļu slogu līdz 33% – 35% no IKP.

Vidējā termiņa mērķis varētu būt tuvināt un noturēt nodokļu slogu zem vidējā Eiropas Savienības (ES) rādītāja, kas 2018.gadā bija 40,3% pret IKP. Tiesa, lai nepasliktinātu nodokļu klimatu un konkurētspēju, Latvijai nav jācenšas sasniegt šos 40%, piebilda Šteinbuka.

Avots: la.lv