5 cilvēki vēsturē, kas karantīnā bija pārsteidzoši produktīvi

Kopš 11. marta, kad “Covid-19″ tika oficiāli pasludināta par pandēmiju, dzīve ir apgriezusies kājām gaisā, liekot daudziem cilvēkiem lielākā vai mazākā mērā attapties ieslodzītiem savās mājās. Tomēr izolācija un karantīna var arī būt labs laiks, kad būt produktīvam visdažādākajās jomās. Lūk, piecas nozīmīgas personības vēsturē, kas karantīnas laikā radīja savus izcilākos darbus.



Viljams Šekspīrs

Šekspīrs bija aktieris un darbojās teātra trupā “Karaļa vīri” (King’s Men), kad Londonā 17. gadsimta sākumā sākās buboņu mēra epidēmija, liekot slēgt visus teātrus. Kad mēris bija laupījis 30 cilvēku dzīvības, tika pavēlēts slēgt visas publiskās izklaides vietas. Tas nozīmēja, ka teātra industrija bija paralizēta lielāko daļu 1606. gada. Paliekot bez darba, Šekspīram radās daudz brīva laika, tāpēc viņš ķērās pie rakstīšanas. Tajā gadā viņš sarakstīja “Karali Līru”, “Makbetu”, bet 1607. gadā traģēdiju “Antonijs un Kleopatra”.

Īzaks Ņūtons

Dažas desmitgades pēc tam, kad izolācijā esošais Šekspīrs sarakstīja vienas no savām slavenākajām lugām, nācās izolēties Īzakam Ņūtonam. Proti, 1665. gadā, kad Ņūtons bija 22 gadus vecs, Anglijā sākās pēdējais lielais buboņu mēra uzliesmojums. Mācības Kembridžas Universitātē bija atceltas, tāpēc Ņūtons atgriezās savas ģimenes īpašumā un turpināja mācības tur. Viņam nebija pieejams internets vai citi komunikācijas līdzekļi, kas, par laimi vai nelaimi, ir pieejami mums, tāpēc jaunais matemātiķis karantīnā radīja vienus no saviem labākajiem darbiem. Tajā laikā viņš lika pamatus gravitācijas teorijai, tiesa, ābols uz Ņūtona galvas droši vien neuzkrita, tomēr pie viņa loga patiešām auga ābele, kas varbūt raisīja viņā domas par gravitācijas spēku.

Edvards Munks

Slavenās gleznas “Kliedziens” autors ne tikai pieredzēja, kā spāņu gripas pandēmija izmaina pasauli, bet arī sasirga ar to pats 1919. gada sākumā, kad dzīvoja Norvēģijā. Tomēr tā vietā, lai kļūtu par vienu no gripas daudzajiem upuriem, Munks izdzīvoja un turpināja radīt mākslu. Tiklīdz viņš sajutās fiziski spējīgs strādāt, viņš savāca gleznošanai nepieciešamos rīkus un sāka attēlot savu fizisko stāvokli. Pašportrets ar spāņu gripu mums parāda izkāmējušu vīru ar plāniem matiem, kas sēž pie savas slimības gultas.



Tomass Nešs

Tomass Nešs bija Elizabetes laika dramaturgs, kurš slavu guva tajā pašā laikā, kad Viljams Šekspīrs. Kad 1592. gadā Londonā izcēlās buboņu mēra epidēmija, Nešs, lai izvairītos no infekcijas, devās uz savām lauku mājām. Tajā laikā viņš sarakstīja lugu “Vasaras pēdējā griba un testaments”, kurā ataino savu pieredzi pandēmijas laikā.

Džovanni Bokačo

Itāliešu renesanses rakstnieks Džovanni Bokačo pilsētu pameta, kad 1348. gadā buboņu mēris laupīja viņa tēva un pamātes dzīvību. Bokačo patvērās Toskānas lauku mājā, kur karantīnas laikā sarakstīja “Dekameronu” – noveļu kopumu, kuras stāstus cits citam stāsta pulciņš draugu, kas no mēra paslēpušies lauku villā.



Avots: tvnet.lv