Video: Kā monētas izmēra melnais caurums iznīcinātu Zemi

Foto: 4kwallpapers.com

29. martā kāds vietnes “Reddit” lietotājs publicēja animāciju, kurā, kā apgalvoja ieraksta autors, redzams, kas notiktu, ja uz Zemes rastos monētas lieluma melnais caurums. Tikai vēlāk noskaidrojās, ka animācija ir pārprasta.



Patiesībā šajā animācijā melnā cauruma nav. Tiesa, tas noskaidrojās tikai pēc tam, kad šis ieraksts bija ieguvis pamatīgu popularitāti vietnē.

PĀRPRASTAIS VIDEO

Ja uz Zemes izveidotos monētas lieluma melnais caurums, Zemei un mums patiesi pienāktu gals, tomēr process, visticamāk, nebūtu tāds, kāds vērojams animācijā.

Stenfordas Universitātes fiziķis Frenks Heile jau iepriekš ir sniedzis ieskatu tajā, kas notiktu, ja Zemes kodolā parādītos monētas izmēra melnais caurums. Zeme nesabruktu uz iekšu, uz āru vērstā spiediena un planētas griešanās dēļ.

Viņš norādīja, ka melnie caurumi ir tik destruktīvi ne vien savas masas dēļ (monētas lieluma melnā cauruma masa būtu līdzīga Zemes masai), bet arī izstarotā karstuma un radiācijas dēļ. Tā dēļ Zeme drīzāk uzsprāgtu, nevis tiktu iesūkta melnajā caurumā.

Vietnē “Quora” Heile raksta: “Kad matērija melnā cauruma tuvumā sāk krist tajā iekšā, tā tiek pakļauta ārkārtīgi lielam spiedienam, sablīvējas un uzkarst līdz ļoti augstai temperatūrai. Pēc tam rodas gamma stari, rentgenstari un citi starojumi, kas uzkarsē citu matēriju, kas iekļūst melnajā caurumā. Tādējādi Zemes iekšienē rastos spēcīgs, uz āru vērsts spiediens, kas Zemes slāņus virzītu prom no melnā cauruma.”

Savukārt matērija melnā cauruma tuvumā sāktu ārkārtīgi lielā ātrumā griezties ap to. Līdzīgi kā slidotājs sāk griezties ātrāk, kad izstiepj rokas. Tādējādi viss, kas būtu atlicis no Zemes, vienkārši grieztos apkārt melnajam caurumam.

Teorētiski, ja nebūtu šīs griešanās vai spiediena, vajadzētu desmit līdz piecpadsmit minūtes, lai melnais caurums aprītu Zemi. Tiesa, realitātē viss būtu daudz sarežģītāk.

Jāņem arī vērā tas, ka monētas izmēra melnais caurums dubultotu Zemes masu, kas nedaudz ietekmētu visu Saules sistēmas planētu orbītas.

Vai tas ir iespējams?

Teorētiski jā, bet praktiski nebūtu iespējams radīt monētas lieluma melno caurumu uz Zemes. Lai to izdarītu, būtu nepieciešams milzīgs masas daudzums un metode, kā to sablīvēt vienā nelielā punktā. Tuvākais zināmais melnais caurums no mums atrodas 1000 gaismas gadu attālumā.

Tiek uzskatīts, ka melnie caurumi ir pārsteidzoši destruktīvi, relatīvi sīkā punktā ietverot milzīgu daudzumu masas. Šo punktu ieskauj sfēra, kas zināma kā notikumu horizonts. Viss, kas šo sfēru šķērso, tostarp arī gaisma, vairs nespēj atgriezties atpakaļ.

Foto: EPA/Scanpix

Melnā cauruma izmēru mēra pēc tā rādiusa vai notikumu horizonta. Astrofiziķi to sauc par Švarcšilda rādiusu, un tāds ir ne tikai melnajiem caurumiem, bet visiem objektiem ar masu, piemēram, planētām, Mēnesim vai cilvēkam.

Ja objekta fiziskais rādiuss kļūst mazāks par tā Švarcšilda rādiusu, tad objekts kļūst par melno caurumu. Tiek uzskatīts, ka Zemes Švarcšilda rādiuss ir 8,7 milimetrus liels, tātad diametrs ir aptuveni 17,5 milimetrus liels. Monētas vidējais izmērs ir 19 milimetrus liels. Tāpēc, ja kāds samazinātu Zemi mazāku par monētu, tā pārvērstos par melno caurumu ar Zemes masu.

Otrā galā pastāv arī neiedomājami milzīgi melnie caurumi. Piemēram, melnā cauruma “TON 618” masa līdzinās 66 miljardiem Sauļu.



Avots