Zinātnieki laboratorijā radīja pirmos “cilvēka embrijus”
Zinātnieki radījuši dobas šūnu sfēras, kas savā agrīnajā attīstības stadijā atgādina cilvēka embrijus. Šie mākslīgie embriji zinātniekiem varētu palīdzēt pētīt cilvēka embrija attīstību, neauglību un spontānos abortus, neizmantojot īstus embrijus.
Divas atsevišķas pētnieku grupas šos embriju modeļus radīja, izmantojot dažādas metodes, no kurām katra detalizēti aprakstīta pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Nature Portfolio”.
Viena pētnieku grupa sāka ar cilvēka ādas šūnām, kuras tika ģenētiski ieprogrammētas, lai līdzinātos embrija šūnām. Pēc tam pētnieki šīm modificētajām šūnām piešķīra sfēras formu. Rezultātā šī struktūra atgādināja cilvēka blastocistu – struktūru, kas parasti satur vairākus simtus šūnu un veidojas četras dienas pēc tam, kad sperma apaugļo olšūnu, skaidrots izdevumā “Nature News”.
Cita pētnieku grupa sāka ar cilvēka cilmes šūnām, to skaitā gan embrija cilmes šūnām, gan cilmes šūnām, kas iegūtas no pieauguša cilvēka ādas audiem. Pētnieku komanda apstrādāja cilmes šūnas ar īpašām ķimikālijām, kas lika šūnām ieņemt blastocistas formu.
Abas pētnieku grupas parādīja, ka viņu izveidotās blastocistas uzvedas līdzīgi kā īstas blastocistas, proti, tās bija kā dobas sfēras un saturēja trīs dažādus šūnu tipus. Turklāt šīs sfēras varēja implantēt plastmasas pārklājā, kas kalpoja kā cilvēka dzemdes sieniņa.
Par spīti šai līdzībai neviens no izstrādātajiem modeļiem precīzi neatspoguļoja cilvēka embriju. Šie mākslīgie modeļi arī, visticamāk, nespēj attīstīties tālāk par blastocistas stāvokli.
“Es to uzskatu par lielu sasniegumu šajā zinātnes lauciņā. Šis patiešām ir pirmais pilnīgais cilvēka embrija modelis. Ar šo tehniku mēs varam izveidot simtiem šāda veida struktūru. Tas mums ļaus uzlabot zināšanas par par to, kā attīstās cilvēka embrijs tā sākuma stadijās. Mēs domājam, ka tas ir ļoti svarīgi,” izdevumam “NPR” stāstīja pētnieki.
Tiesa, šie eksperimenti liek rasties dažiem nopietniem ētikas jautājumiem.
“Protams, ka brīdis, kad Petri traukā sāk radīt lietas, kas atgādina cilvēciskas būtnes, var padarīt jebkuru morāli nopietnu cilvēku nervozu. Daudzi varētu sākt domāt, ka zinātnieki cenšas radīt cilvēku tūbiņā,” teica pētnieks Daniels Salmeisijs.
Jāņem vērā, ka pastāv starptautiskas vadlīnijas, kas ierobežo laboratorijas eksperimentus ar cilvēka embrijiem. Proti, embriju nedrīkst attīstīt vecāku par 14 dienām. Drīzumā plānots šīs vadlīnijas arī papildināt, lai kontrolētu šāda veida blastocistu mākslīgu izveidi un eksperimentus.
