“TikTok” tevi novēro pat tad, ja tu neesi reģistrējies
“Es iesniedzu pieprasījumu, pamatojoties uz “ES Vispārīgās datu aizsardzības regulas” (GDPR) nosacījumiem, un biju pārsteigts, redzot, kādu informāciju par mani vietne glabā,” norādīja “Vice” žurnālists Rikardo Kolučini. Žurnālistikas eksperimenta laikā atklājās, ka plaša informācija par jebkuru interneta lietotāju vietnei var būt pat tad, ja neesi reģistrējies lietotnē.
2020. gads tika aizvadīts “TikTok” zīmē. Lai arī sociālo tīklu platforma bija populāra jau 2018. gada beigās, nekas nevarēja tik ātri palielināt tās lietotāju loku, kā mūsu pašu vēlme novērst uzmanību no tuvojošā sabiedrības sabrukuma jeb Covid-19 pandēmijas drūmajiem valgiem.
Pēc ASV un Ķīnas ķīviņa vienā mirklī visus sāka interesēt, kādus datus apkopo “TikTok” mātes uzņēmums “ByteDance”. Taču, neskatoties uz Trampa vadības apsūdzībām par to, ka Ķīna, iespējams, izspiego lietotājus, izmantojot iecienīto izklaides lietotni, nav pierādījumu, ka jūsu dati ir mazāk droši ķīniešu uzņēmuma rokās kā, piemēram, “Facebook” vai “Amazon”.
Patiesībā, 2020. gada jūlijā, Eiropas tiesa atcēla ES un ASV privātuma līgumu, zināmu kā “Privātuma aizsardzība”, saistībā ar to, ka ASV Nacionālās drošības dienesta izstrādātie likumi apdraudējuši ES pilsoņu datus.
Ņemot visu šo vērā, “Vice” vēlējās viest zināmu skaidrību, cik droši mēs varam justies par saviem personīgajiem datiem? Izmantojot “ES Vispārīgās datu aizsardzības regulas” nosacījumus, žurnālists palūdza “TikTok” administrācijai nosūtīt viņam visus datus, kas uzņēmumam bijuši par viņu. Ja kas, ikviens ES iedzīvotājs to var izdarīt.
“Es nekad neesmu izveidojis “TikTok” profilu. Ja atver vietni pārlūkprogrammā, vietnes saturu var aplūkot bez pierakstīšanās, kaut arī noteiktas funkcijas, piemēram, komentēšana, sekošana kontiem un satura augšupielāde, iespējama tikai reģistrētiem lietotājiem,” norāda Rikardo. “Daži lietotāji (tādi kā es) var pārlūkot lietotni bez konta, kamēr citi, kuri grib dalīties ar saturu – jāreģistrējas kontā.”
“TikTok” neatbildēja uz “Vice” lūgumu sniegt komentārus par šo pretrunu.
“Lai gan es nekad nebiju pierakstījies vietnē, es kādu laiku izmantoju platformu – apmēram divus mēnešus, taču gandrīz katru dienu. Kā vēlāk parādīja viņu ievāktie dati par mani – dienā es noskatījos apmēram 30 videoklipus.
Ievērojams apjoms, taču joprojām tas ir zemāks par vidējo: tipisks lietotājs vietnē pavada aptuveni 46 minūtes dienā, ja video garums pārsvarā ir 15 sekundes, tad sanāk tie ir aptuveni 184 video,” norāda Rikardo.
Ja jums nav konta konkrētā lietotnē, uzņēmums bieži var apgalvot, ka nevar identificēt jūsu datus, jo nevar pārbaudīt personas profilu, kas iesniedzis pieprasījumu. Un sākotnēji arī “TikTok” noraidīja Rikardo prasību.
“Diemžēl mēs nevaram atrast kontu, kas ir saistīts ar šo e-pasta adresi,” viņi atbildēja. “TikTok” lūdza sniegt plašāku informāciju, piemēram, lietotājvārdu vai “jebkuru citu e-pasta adresi vai tālruņa numuru, kas ticis izmantots, lai reģistrētos kontā”.
Tomēr “TikTok” privātuma noteikumos ir teikts, ka viņi “apkopo noteiktu informāciju par jebkuru lietotāju, kad tiek izmantota vietne, arī tad, ja šī persona nav reģistrējusies “TikTok””. Šī “tehniskā informācija” ietver lietotāja IP adresi, mobilo sakaru operatoru, laika joslu un citas detaļas.
“Man nācās saskarties ar mulsinošām pretrunām: “TikTok” savāca datus, par kuriem viņi zināja, ka tie ir no manas personīgās ierīces, jo tie identificēti ar noteiktu ciparu virkni, taču, tā kā man nebija konta, kas apliecinātu manu identitāti, tad viņi man tos nesūtīja,” norāda žurnālists.
“Turklāt, viņi turpināja dažādos veidos izmantot manus datus. Tā, piemēram, es uzzināju, ka viņi dalījušies ar informāciju ar “Facebook” veselas 595 reizes.
Šie “TikTok” ievāktie dati tagad ir saistīti ar manu personīgo “Facebook” profilu.”
Galu galā žurnālists pierādīja, ka ir datu likumīgais īpašnieks, nosūtot uzņēmumam savu IP adresi kopā ar iOS ierīces identifikācijas kodu, ko sauc par ID pārdevējiem (IDFV).
Šis kods ļauj lietotņu izstrādātājiem atpazīt vienu un to pašu ierīci dažādās lietotnēs. Piemēram, ja vienā ierīcē ir instalētas četras viena izstrādātāja lietotnes (piemēram, “Facebook”, “WhatsApp”, “Instagram” un “Messenger”), izstrādātājs var piesaistīt visus profilus vienam lietotājam.
“Pēc sīkākas informācijas saņemšanas “TikTok” piekrita man nosūtīt manus datus. Man nācās apmeklēt viņu “Palīdzības” sadaļu, atlasīt “Ziņot par problēmu” un ievadīt iepriekš minēto informāciju atgriezeniskās saites sadaļā,” dalās Rikardo.
“Pēc diviem mēnešiem kopš mana pirmā pieprasījuma es saņēmu divus ar paroli aizsargātus “Excel” failus un paroli to atvēršanai atsevišķā e-pastā.
Pirmais fails sastāvēja no tabulas ar gandrīz 1900 rindām ar visu manu video skatīšanās vēsturi. Otrs fails “Lietotāja dati un darbības” bija tabula ar 15886 rindām un 24 kolonnām. Tās bija 381 264 datu vienības, kur pierakstīta katra mana sīkākā darbība lietotnē, neizlaižot nevienu detaļu,” stāsta žurnālists.
“Video vēstures fails nebija pārsteigums.
Bet mani patiesi pārsteidza uzraudzītais un izsekotais datu daudzums, kamēr es vienkārši skatījos videoklipus savā tālrunī.
Tur bija norādītas visas manas darbības lietotnē. Tāpat “TikTok” zināja manas ierīces modeli un ekrāna izšķirtspēju, telefona operatoru, operētājsistēmu, IP adresi un citu ierīces identifikatorus. Piemēram, “Excel” failā bija pierakstīta informācija par to, kad meklēju vai atskaņoju videoklipu, kā arī daudzas citas darbības, kuras “TikTok” savā privātuma sadaļā nav pieminētas. 2018. gadā es pieprasīju savus datus no “Amazon”, kur ieguvu līdzīgu tabulu ar visiem produktiem, kurus meklēju, klikšķināju, nopirku vai saglabāju,” atklāj žurnālists.
Ir viegli rādīt ar pirkstu uz “TikTok”, “Facebook” vai “Amazon” personas datu rūpīgā ievākšanā, taču patiesībā to dara visas lietotnes.
Katrs klikšķis lietotnē “Tinder” pulksten 3 naktī, katrs līdz pusei noskatīts “TikTok” video, katrs spontānais pirkums – tas viss tiek uzraudzīts. Tāda ir interneta daba, kurā mēs esam nonākuši. Protams, uzņēmumiem nav nepieciešams apkopot tik daudz datu vai glabāt tos uz visiem laikiem.
“Privātuma politika” datu vākšanu visbiežāk attaisno, pamatojot to ar drošību. Lielie tehnoloģiju uzņēmumi apgalvo, ka darbību izsekošana palīdz viņiem atklāt un novērst krāpniecisku kontu darbību.
Mums tiek teikts, ka uzņēmumi neizmantos datus pretrunā ar mūsu interesēm, taču informācija joprojām kaut kur glabājas un ir pakļauta kiberuzbrukumiem vai privātuma politikas izmaiņām, kurām jūs nevērības dēļ varētu piekrist.
Šo informāciju izmeklēšanas nolūkiem var pieprasīt valsts aizsardzības iestādes. Kā atklāja “Intercept”, 2020. gadā FIB ieguva un uzraudzīja “TikTok” lietotāju datus par desmitiem “BLM” protestu dalībniekiem.
Kopš “TikTok” visbiežāk ir “Gen Z” (jaunākās paaudzes) platforma, lietotājus īpaši satrauc, kas notiek ar nepilngadīgo lietotāju datiem.
2021. gada 13. janvārī “TikTok” paziņoja par noklusējuma iestatījumu maiņu uz privātiem lietotājiem, kas jaunāki par 16 gadiem. Šādu lēmumu pieņēma pēc tam, kad Lielbritānijā 12 gadus vecs bērns iesūdzēja tiesā platformu, apsūdzot uzņēmumu algoritma sastādīšanā, nelikumīgi izmantojot bērnu datus (saskaņā ar Apvienotās Karalistes likumiem).
Tagad mums visiem ir zināms, ka sociālo mediju platformām ir milzīgas datu bāzes ar mūsu darbībām. Tas paliks jūsu ziņā, vai turpināsiet izmantot “TikTok” vai nē. Vienkārši atcerieties – tas, ka jums kādā vietnē nav reģistrēts konts, nenozīmē, ka viņiem nav informācija par jums.
