Arheologu grupa Ēģiptē atraduši antīku alus brūzi
Arheologu grupa paziņojusi, ka veikusi visai īpašu atklājumu, proti, viņi atraduši lielu un senu ēģiptiešu alus brūzi, kas pirms aptuveni 5000 gadiem saražojis līdz pat teju 23 tūkstošiem litru alus.
Alus brūzi arheologi atrada Ēģiptes dienvidos, rakstīts Ēģiptes Tūrisma un senlietu ministrijas “Facebook” kontā.
Ēģiptes Senatnes pieminekļu augstākās padomes ģenerālsekretārs Mustafa Vaziri paziņoja, ka alus brūzis darbojies pirms vairāk nekā 5000 gadiem, kad tur valdīja valdnieks Narmers. Viņš arī apvienoja Augšēģipti un Lejasēģipti.
Vaziri teica, ka tā ir senākā tāda izmēra alus ražotne pasaulē un bija izvietota lielā nekropolē. Viņš arī piebilda, ka ražotnei bija astoņas lielas zonas, kurās ražoja alu. Savukārt katrs sektors saturēja aptuveni 40 māla podus, kas bija izkārtoti divās rindās. Lai izgatavotu alu, aldaris izmantoja graudu maisījumu un ūdeni. Arheologi domā, ka alus toreiz tika izmantots rituālos un upurēšanās, kas norisinājās nekropolē.
Patiesībā britu arheologi par šā alus brūža eksistenci zināja jau 20. gadsimta sākumā, tomēr nekad nebija izdevies uzzināt, kur tieši tas atrodas.
Tiešsaistes zinātniskajā žurnālā “Abydos Archeology” pētnieks Metjū Adamss raksta, ka alus ražošana masveidā, visticamāk, nekur citur nenotika.
“Šajā vietā tas tika uzbūvēts, iespējams, lai apgādātu dižciltīgo rituālus, kas norisinājās Ēģiptes karaļu apbedīšanas rituālu telpās,” teica Adamss.
