Vai savām vajadzībām drīkst dzīt kandžu?

Foto: kandza.wordpress.com

“Laikā, kad vīrusa dēļ noteiktie ierobežojumi aizliedza veikaliem pārdot brīvdienās alkoholu. Radās jautājums: varbūt tad es drīkstu sabrūvēt savām vajadzībām sev pats?” Jautā žurnāla “Likums un Taisnība” lasītājs Ilmārs

Tvitera diskusijā par šo tēmu kāds asprātis bija ierakstījis: “Ja tu dzīvo laukos, kāpēc tev vispār jāiet uz veikalu pēc alkohola?” Kaut arī destilatori jeb kandžas aparāti ir brīvi nopērkami dažādās interneta vietnēs un turpat atrodami arī padomi paštaisītā dzīšanai, jāapzinās, ka par šo nodarbi var nonākt konfliktā ar likumu. Tiesa gan, izpildot virkni prasību, kandžu tecināt tomēr var arī legāli.

Kāda ir reālā situācija

Atšķirībā no padomju laikiem, kad pie tagadējā Valsts policijas Kriminālistikas centra dažkārt no rītiem pat esot stāvējusi rinda ar lauku iecirkņu inspektoru motocikliem, kuru kulbās atradās uz ekspertīzi atvestie kandžas aparāti, šobrīd šādas ekspertīzes nav pārāk pieprasītas.

Tikmēr nav nekāds noslēpums, ka pašbrūvēto, sevišķi laukos, joprojām izgatavo ļoti daudzi, un aparāti, kurus ķīmiķi sauc par destilatoriem, brīvi nopērkami interneta veikalos. Pilsētā to izdarīt ir grūtāk, jo ražošanu pavada raksturīga smaka, kas kaimiņos ātri vien radīs aizdomas.

Ir arī vairāki specializētie interneta portāli, kuros var atrast gan padomus, gan pašbrūvētā receptes. Krievijas interneta telpā un sociālajos tīklos šādu portālu jau ir simtiem, jo kaut arī tur kandžas dzīšana ar likumu ir aizliegta, taču likumsargi uz to piever acis, jo tad tautai ir mazāka interese par valstī notiekošo.

Policijas galvenie spēki ir vērsti cīņai ar točkām, kur tirgotāji savas preces izgatavošanai izmanto pārsvarā kontrabandas spirtu, jo kvalitatīva pašbrūvētā izgatavošana nav nemaz tik lēta. Tāpēc gandrīz droši var teikt, ka situācijā, ja kāds savām vajadzībām pāris reizes gadā izgatavo nelielu paštecinātā daudzumu un netirgo to visam ciemam, visticamāk, garā likuma roka viņu neskars. Tomēr apstākļu sakritības gadījumā var gadīties visādi, tāpēc jāatzīmē, ka stiprā alkohola izgatavošana kaut vai savām vajadzībām nav nekāda joka lieta un pieķeršanas gadījumā sodi var būt bargi.

Maksimālais sods 14 000 eiro

Valsts ieņēmumu dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Teice-Mamaja “Likumam un Taisnībai” norāda: “Lai ražotu stipros alkoholiskos dzērienus, jāievēro ļoti stingra kārtība: to ražošanai, apstrādei, pārstrādei vai fasēšanai ir nepieciešama speciāla licence akcīzes preču noliktavas turētāja darbībai. Tas nozīmē, ka stipros alkoholiskos dzērienus mājās bez speciālas atļaujas nedrīkst ražot arī pašu patēriņam.”

“Latgales šmakovka” (Foto: LETA)

Šī prasība attiecināma arī uz mājražotājiem jeb atbilstoši likumā noteiktajām mazajām alkoholisko dzērienu darītavām, kas no augļiem, ogām, medus un citiem savā saimniecībā iegūtiem produktiem vai savvaļā augošiem augiem ražo spirtu saturošus alkoholiskos dzērienus. Stipro dzērienu ražošana mājas apstākļos personiskām vajadzībām bez licences un pašvaldības atļaujas ir likumpārkāpums – mazajai alkoholisko dzērienu darītavai ir aizliegts iegādāties un ražot spirtu.

Šo rūpalu stingri reglamentē Alkoholisko dzērienu aprites likums, un tā 9. panta 1. daļā noteikts, ka alkoholisko dzērienu ražošana mājas apstākļos, izejvielu sagatavošana, iegāde vai uzglabāšana to izgatavošanai mājas apstākļos, arī to ražošanai paredzētu aparātu, ierīču, iepakojuma, etiķešu, korķu un vāciņu izgatavošana vai uzglabāšana ir aizliegta.

Šā paša likuma 14. panta 7. daļā noteikts, ka par nelikumīgu alkoholisko dzērienu izgatavošanas, glabāšanas vai realizēšanas pieļaušanu savā valdījumā esošā kustamajā vai nekustamajā īpašumā, ja pārkāpums konstatēts gada laikā pēc tam, kad persona rakstveidā informēta par šajā īpašumā konstatēto šādu nelikumību, piemēro naudas sodu fiziskajai personai no 280 līdz 700 eiro, juridiskajai personai – no 1400 līdz 7100 eiro.

Atbildība paredzēta arī par nelikumīgu alkoholisko dzērienu izgatavošanu, piedāvāšanu, glabāšanu vai pārvietošanu – brīdinājums vai naudas sods fiziskajai personai līdz 700 eiro, juridiskajai personai – no 350 līdz 14 000 eiro.

Ko drīkst darīt bez atļaujas

Mājās savam patēriņam ir atļauts raudzēt vīnu no vīnogām, raudzētos dzērienus no augļiem vai darīt alu. Tam nekāda atļauja vai licence nav vajadzīga. Nekur konkrēti nav noteikts, tieši cik daudz šo alkoholisko dzērienu pašu patēriņam ļauts izgatavot noteiktā laika periodā, tomēr jāņem vērā, ka daudzumam jābūt tādam, kas liecina par pašpatēriņu. Ar pašu mājās tapušajiem dzērieniem drīkst cienāt viesus un draugus, bet pārdot šos dzērienus nedrīkst. Tas nozīmē: kamēr vien tu savu vīnu dzer pats un cienā citus, nekādu apjoma ierobežojumu nav.

Ja vēlas arī tirgot?

Ja ir vēlme kļūt par mazo alkoholisko dzērienu ražotāju, jābūt saimnieciskās darbības veicējam vai Komercreģistrā reģistrētam komersantam un jāsaņem vietējās pašvaldības atļauja vīna, raudzēto dzērienu vai pārējo alkoholisko dzērienu ražošanai attiecīgās pašvaldības teritorijā.

Pēc tam jāsaņem licence apstiprināta akcīzes preču noliktavas turētāja darbībai, jo alkoholiskos dzērienus drīkst ražot, apstrādāt, pārstrādāt vai fasēt tikai akcīzes preču noliktavā. Visiem dzērieniem, kas stiprāki par 6%, būs nepieciešamas akcīzes markas, un būs arī jāmaksā akcīzes nodoklis, ko aprēķinās reizi mēnesī. Mazie alkohola ražotāji var saņemt arī daudz dažādu nodokļa atvieglojumu.

Ja nu kāds izlemj kļūt par lielražotāju un plāno izgatavot vīnu vai raudzēto dzērienu, kuru kopējais apjoms kalendārajā gadā pārsniegs 1000 litru, vai ja plānots ražot stipros dzērienus, ir jāiesniedz vispārējais akcīzes nodokļa nodrošinājums – minimālā summa ir 800 eiro.

Jāatzīmē gan, ka lielajam ražotājam vēl ir daudz sīkākas prasības gan uzskaitē, gan ražošanā un ir jārēķinās ar stingrāku kontroli. Būs jāreģistrējas arī Pārtikas un veterinārajā dienestā kā alkoholisko dzērienu ražotājam.

Avots

Flowsnet.com

Media portal www.flowsnet.com- it is worth to share! We are a creative team with positive people, united by a single purpose-to make the world brighter, better and more diverse.